Neprivatizēto dzīvokļu īrniekiem Rīgā īres maksa par dzīvokli nemainīsies, bet ar Rīgas domes vakar pieņemto lēmumu esošā situācija tiks apstiprināta normatīvajos aktos, lai nerodas pārpratumi un neskaidrības.
Šāds lēmums pamatots ar nepieciešamību nodrošināt Rīgas pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošo dzīvojamo māju pienācīgu uzturēšanu un vienotu īres maksas noteikšanas kārtību.
Īrniekiem, kuri rindas kārtībā pašvaldības dzīvokļus saņēmuši kā palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanai, arī turpmāk tiks saglabāta līdzšinējā īres maksa 45 santīmi par vienu kvadrātmetru. Šāda īres maksa ir un būs tajās pašvaldības mājās, kurās vairāk nekā puse no dzīvokļiem ir izīrēti cilvēkiem, kuri stāvējuši dzīvokļu rindā. Lielākoties tās ir SIA Rīgas pilsētbūvnieks apsaimniekotās ēkas. Jāpiebilst, ka šī īres maksa nav mainījusies kopš 2007. gada.
Savukārt dzīvojamajās mājās, kur lielākā daļa dzīvokļu ir privatizēti un ir tikai daži īres dzīvokļi, jau tagad pastāv citāda īres un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas kārtība. To atkarībā no mājas pārvaldīšanas izdevumiem aprēķina attiecīgās ēkas pārvaldnieks. Tas nozīmē, ka vienā mājā dzīvojošie dzīvokļu īpašnieki un īrnieki maksā vienādi lielus mājas uzturēšanas izdevumus. Piemēram, Buļļu ielā 35a ir 120 dzīvokļu, no kuriem tikai viens nav privatizēts. Pilnīgi visu dzīvokļu īpašniekiem apsaimniekotājs jau noteicis vienādu apsaimniekošanas maksu par kvadrātmetru – 0,3322 santīmus. «Ja mājā lielākā daļa dzīvokļu ir privatizēti, tad to īpašnieki arī nosaka, ko darīs, kā tērēs naudu. Daži neprivatizēto dzīvokļu īrnieki neko noteikt tik un tā vairs nevar,» domes lēmuma būtību skaidro pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Dzintra Āboliņa. Viņa arī atgādina, ka rīdziniekiem ir iespēja prasīt dzīvokļa pabalstu. Turklāt Rīgas domes saistošie noteikumi paredz piešķirt nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus atsevišķām nodokļa maksātāju kategorijām.
Jāpaskaidro, ka dzīvojamo telpu īres maksa pašvaldības mājās sastāv no apsaimniekošanas izdevumiem, kas ir proporcionāli izīrētā dzīvokļa platībai, un tos katru gadu nosaka mājas pārvaldnieks, kā arī peļņas. Peļņa netiek iekasēta no tiem cilvēkiem, kuri stāvējuši pašvaldības dzīvokļu rindā, ja viņi atzīti par trūcīgiem vai maznodrošinātiem.
Ja dzīvoklis ir mājā, kas atrodas uz citam īpašniekam piederošas zemes, rēķinos kā atsevišķa pozīcija proporcionāli aizņemtās dzīvojamās telpas platībai būs uzrādīta arī zemes nomas maksa. Lielākā likme par zemes nomu var būt seši procenti no Valsts zemes dienesta noteiktās kadastrālās vērtības, ja dzīvokļu īpašnieki nevar vienoties ar zemes īpašnieku par zemāku nomas maksu. Īpašuma kadastrālo vērtību bez maksas var uzzināt interneta vietnē www.kadastrs.lv/ VZD datu publicēšanas portāls/Valsts adrešu reģistrs. SIA Rīgas namu pārvaldnieks informē, ka vismaz divās trešdaļās gadījumu izdevies panākt, lai zemes īpašnieks nenosaka maksimālo – sešu procentu – likmi.