Rīgā beidzot paplašina Daugavgrīvas ielu

© nra.lv

Daugavgrīvas ielas paplašināšana ilgs divus gadus, un tikai nākamā gada nogalē rīdzinieki varēs baudīt pašreizējo satiksmes neērtību augļus – jaunu divu joslu brauktuvi, papildu tiltu pār Zunda kanālu un izmaiņas līdzšinējā satiksmes organizācijā.

Līdz tam autovadītājiem būs jāpiecieš sarežģītāka pārvietošanās, bet ieguvums būs paaugstināta satiksmes drošība, nodalot tranzīta satiksmi no vietējās satiksmes plūsmām, kā arī ievērojami uzlabotas ērtības gājējiem.

Pērn novembrī uzsākti būvdarbi Daugavgrīvas ielas posmā no Krēslas līdz Kalnciema ielai, arī Raņķa dambja posmā no Kalnciema līdz Trijādības ielai. Rīgas domes Satiksmes departamenta komunikācijas speciāliste Ilze Dišlere informē, ka tiks slēgta arī Mazā Bezdelīgu iela un izveidota cita satiksmes organizācija.

Īstenojot projektu, pašlaik paplašina Daugavgrīvas ielas posmu virzienā uz Imantu. Esošajai brauktuvei blakus izbūvēs jaunu divu joslu brauktuvi virzienam no Imantas. Savukārt pašreizējā Daugavgrīvas iela, pa kuru satiksme tiek organizēta virzienā no Imantas, tiks atvēlēta tikai vietējās nozīmes satiksmei. Paredzēts izbūvēt arī jaunu tiltiņu pār Zunda kanālu, kas nodrošinās piekļuvi Ķīpsalai, un jaunus luksoforus, bet pašreizējās sabiedriskā transporta pieturvietas tiks iekārtotas brauktuves paplašinājumos, tādējādi atvieglojot satiksmi.

I. Dišlere stāsta, ka visi nekustamie īpašumi, kurus nepieciešams nojaukt ielas paplašināšanas laikā, ir atsavināti, izņemot vienu – Kuldīgas ielā 2. Tomēr arī tas esot procesā, un nav pamata domāt, ka varētu rasties būvdarbu kavēšanās.

Satiksmes departamentā sola, ka pēc būvdarbu pabeigšanas tiks uzlabota satiksmes drošība Daugavgrīvas ielā gan privātajam, gan kravas transportam, kā arī sabiedriskajam transportam, kas kursē no Bolderājas, kļūs vienkāršāk izbraucams izbūvējamais ceļa posms.

Par šo projektu tiek spriests jau ilgu laiku, un pat tā dēvētajos treknajos gados tas reālus apveidus tā arī neieguva. Būtībā Daugavgrīvas ielas paplašināšana ir Vanšu tilta būvniecības nepabeigtais posms, jo 20. gadsimta 80. gados, kad būvēja tiltu, celtniekiem izvērsties neļāva naudas trūkums. Tāpēc paredzētais projekts netika īstenots pilnībā un Daugavas kreisais krasts aiz Zunda kanāla netika izbūvēts, tāpat kā nācās atteikties no citiem satiksmes uzlabojumiem, informē I. Dišlere.

Projekta kopējās izmaksas ir 21 181 640 latu (kopā ar pievienotās vērtības nodokli). No tiem Eiropas Reģionālās attīstības fonds ir piešķīris 1,5 miljonus latu, nepilnus 40 000 latu – valsts un Rīgas dome – gandrīz 20 000 latu.

Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.