Rīgas bēdīgi slavenais grausts Marijas ielā 6 pagaidām spītīgi nevēlas sabrukt, vien laiku pa laikam tiek atklāti pārkāpumi šīs ēkas apsaimniekošanā. Pēc gada nogales plosīgajām vēja brāzmām ēkai tika sabojāts pārsegums un virs gājēju galvām rēgojās bīstami dēļu gali.
Rīgas pašvaldības policija 2011. gada 28.decembrī ir sastādījusi administratīvā pārkāpuma protokolu par to, ka īpašums Marijas ielā 6 netiek uzturēts atbilstoši Rīgas domes saistošo noteikumu prasībām. Rīgas Austrumu izpilddirekcijas administratīvajā inspekcijā ir ierosināta lietvedība par nesakopto namu un tam piegulošo teritoriju.
Kaut arī pirms dažiem gadiem ēkas apsaimniekotājs graustu nedaudz sakārtoja, nekādas tālākas darbības neseko. Pēc nama apskates vakar Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs informēja, ka ēkas īpašniekiem uzdots līdz 20. janvārim veikt ēkas tehnisko apsekošanu un izstrādāt priekšlikumus tālākai rīcībai, kā arī nekavējoties sakārtot dekoratīvo pārsegu, lai fasādes fragmenti nenogāztos uz ielas un netraumētu gājējus vai transportlīdzekļus. Būtu nepieciešams gar grausta abām pusēm uzstādīt gājēju tuneli.
2009. gada vasarā tika pabeigta ēkas konservācija, kura paredzēja uzlikt žogu iekšpagalmā, pagalma pusē aizmūrēt pirmā stāva logus, ar finieri aiznaglot otrā stāva logus, ierīkot slēdzamas durvis tukšajās durvju ailēs, kā arī uzklāt jumta segumu un iekonservēt tornīti. Tagad atklājies, ka iekšpagalmā atrodas caurums, savukārt pagaidu jumta segums jau tek.
Vakar ēkas apsaimniekotājs, nekustamā īpašuma aģentūras BREM izpilddirektors Aleksandrs Meikšāns sacīja, ka īpašnieks nekādus projektus šajā ēkā pagaidām nav plānojis. Neatkarīgā pērn sazinājās ar šo firmu, lai noskaidrotu, kāda varētu būt ēkas īpašnieku rīcība, ja valsts izlemtu ilgstoši nekopto namu atsavināt, kā to pieļauj likums. Sarunas laikā izskanēja pieļāvums, ka īpašnieki, visticamāk, bez cīņas (proti, tiesāšanās) īpašumu neatdotu. Pēdējā zināmā informācija līdz šim bijusi, ka ēkai ir divi īpašnieki – Ukrainā dzīvojošā (vai dzīvojusī) Ludmila Baumane un Igaunijas pilsonis Tomass Tols, kas apgrūtina šā īpašuma sakopšanu.
Līdz šim pašvaldība tikai ar lielām mokām spējusi panākt, lai kādreiz izcilo jūgendstila ēku savestu kaut nelielā kārtībā. Jau 2006. gadā izskanēja pirmie skaļākie Rīgas domes brīdinājumi par to, ka māja Marijas ielā 6 var kļūt par pirmo precedentu Rīgā, kad vietējas nozīmes kultūras pieminekli atsavinās tā īpašniekam. Saskaņā ar likumu atsavināšanu var rosināt Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, ja īpašnieks nenodrošina uzturēšanu. Draudus neviens nav steidzies izpildīt, jo kur gan valsts pati ņems naudu atsavinātā īpašuma sakārtošanai?