Siltās ziemas dēļ rēķinam par pērn decembrī patērēto siltumenerģiju Rīgā jābūt krietni mazākam nekā 2010. gada decembrī. SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) apsaimniekotajās ēkās jau pērnā gada novembrī par apkuri un karsto ūdeni bija jāmaksā par 15 procentiem mazāk nekā 2010. gada novembrī.
«Pērn novembrī un decembrī laikapstākļi būtiski neatšķīrās. Taču 2010. gada decembris bija ļoti auksts. Tas nozīmē, ka rēķinā par decembri starpība būs vēl lielāka, salīdzinot ar 2010. gadu,» skaidro RNP preses sekretārs Krists Leiškalns. Pagaidām nav zināma dabasgāzes cena, tā tiks publicēta tikai 9. vai 10. janvārī. Tad arī varēs noteikt siltumenerģijas tarifu, skaidro uzņēmuma Rīgas siltums (RS) pārstāve Jana Roze. Negaidīti siltā ziema ļaus rīdziniekiem pārziemot salīdzinoši taupīgi, jo, tiklīdz spēcīgi salst, siltumenerģijas patēriņš palielinās, līdz ar to arī maksājums par apkuri kļūst lielāks.
Turklāt RS ir solījis janvārī nepaaugstināt maksu par patērēto siltumenerģiju, taču februārī – gan. Tas nozīmē, ka apkures sezonas beigās, sākot no marta, apkures rēķins būtu par vidēji 12 procentiem lielāks. Neatkarīgā jau rakstīja, ka, pēc pašreizējiem aprēķiniem, siltumenerģijas cena par megavatstundu sadārdzināsies par nepilniem pieciem latiem. Tas saistīts ar dabasgāzes tirdzniecības cenas paaugstināšanu, kā arī RS vēlmi paaugstināt tarifu, lai iedzīvotāji maksātu par paaugstināto akcīzes nodokli dabasgāzei. Līdz šim šo starpību sedz RS. Ja vien neuznāks negants spelgonis, paaugstināto maksājumu centralizētās apkures lietotāji būtiski neizjutīs, tie būšot vien santīmi.
Uzņēmums ir ieinteresēts tarifa paaugstināšanā arī tāpēc, ka 2011. gada novembrī, salīdzinot ar auksto 2010. gada novembri, siltumenerģijas patēriņš samazinājies par 9,7 procentiem. No biznesa viedokļa tas nav izdevīgi, jo samazinās ieņēmumi. J. Roze saka – nākamās nedēļas sākumā būs zināms siltumenerģijas patēriņš decembrī.
Zolitūdē dzīvojošā Anita ir aprēķinājusi, ka pērnā gada nogalē par apkuri viņa maksājusi par 40 procentiem mazāk nekā 2010. gada pēdējos mēnešos. Rīdziniece Inga uzskata, ka viņas apkures rēķins, dzīvojot pie Botāniskā dārza, nav kļuvis lētāks. K. Leiškalns skaidro, ka maksājumu var ietekmēt dažādi faktori – gan izmaksas par siltuma piegādi līdz ēkai, gan mājas kopējais stāvoklis (siltināta, atjaunota, koka, ķieģeļu u. tml.), gan temperatūras regulēšanas režīms. Iedzīvotājiem vajadzētu pie nama apsaimniekotāja noskaidrot, vai, piemēram, siltuma režīms naktī un siltākās dienās tiek pazemināts.