Projekta COHIBA (Bīstamo vielu kontrole Baltijas jūras reģionā) ietvaros sadarbībā ar pašvaldības SIA Rīgas ūdens tika ņemtas analīzes notekūdeņu attīrīšanas iekārtās.
Ārzemēs veiktās pārbaudes apliecina – bīstamās vielas kanalizācijā nokļūst galvenokārt sadzīves piesārņojuma dēļ, tomēr to koncentrācija ir neliela un bioloģiskajā attīrīšanas stacijā Daugavgrīva ar šo vielu attīrīšanu problēmas nerodas.
Viens no projekta mērķiem ir identificēt, kādas bīstamās ķīmiskās vielas sastopamas ap Baltijas jūru esošajās valstīs, kā arī izstrādāt pieejamus, pamatotus un praksē ieviešamus pasākumus šo vielu emisijas samazināšanai. Tāpēc tika veikta paraugu ievākšana un analīze notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, atkritumu poligonos un rūpniecības uzņēmumu notekūdeņos vairākos punktos astoņās valstīs ap Baltijas jūru. Kā viens no paraugu ņemšanas punktiem Latvijā tika izvēlētas Rīgas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kur, sadarbojoties ar SIA Rīgas ūdens, tika veikta notekūdeņu un dūņu paraugu ievākšana. Paraugi tika ievākti arī Liepājā, informē projekta koordinators Latvijā Valters Toropovs.
Bioloģiskās attīrīšanas stacijas Daugavgrīva vadītājs Māris Zviedris stāsta: «Daugavgrīva bija izvēlēta kā testēšanas vieta, lai varētu konstatēt, ko mēs attīrām un kādas vielas var iekļūt Baltijas jūrā. Latvijā nav noteiktas bīstamās ķīmiskās vielas, jo šādas analīzes iespējams veikt tikai ārzemēs un tās ir ļoti dārgas, tāpēc bija ne tikai interesanti, bet arī nepieciešams uzzināt, kas īsti nokļūst notekūdeņos. Mums tagad būs informācija, kādas līdz šim nebija. Tā ļaus izprast, kāda ir bīstamo vielu koncentrācija, kā un kur tās novadīt.» Bioloģiskās attīrīšanas stacijas vadītājs min piemēru, ka viena analīze var izmaksāt pat 500 latu.
M. Zviedris skaidro, ka, piemēram, krāsu un laku ražošanā tiek izmantotas ķimikālijas, kuru pārlieks daudzums notekūdeņos noteikti nav vēlams. Kā uzņēmumā noskaidro, no kurienes attīrīšanas ietaisēs iekļuvusi bīstamā viela? «Sekojam tai pa ķēdīti, tikai ne uz priekšu, bet atpakaļ, kamēr atrodam, no kurienes tā nāk. Darām visu, lai šo vielu nokļūšanu kanalizācijas tīklā novērstu, jo spējam identificēt tos procesus, kuros var pieļaut šādu vielu iekļūšanu notekūdeņos. Ja ir noskaidrots uzņēmums, kurš iepludina bīstamās vielas kanalizācijā, tad ar laiku tam, iespējams, nāksies meklēt kādas citas aizvietojošas vielas, jo strādāt kā līdz šim tas vairs nedrīkstēs,» izskaidro M. Zviedris.
Projekts COHIBA veicina arī Baltijas jūras reģionā esošo Eiropas Savienības valstu sadarbību ar Krievijas partneriem, it īpaši tām organizācijām, kas iesaistītas notekūdeņu attīrīšanas un ekoloģijas problēmu risināšanā. Piemēram, veiksmīga sadarbība notiek ar Sanktpēterburgas pašvaldību un citām institūcijām, jo šajā pilsētā pēdējos gados tiek pievērsta īpaša uzmanība bīstamo vielu attīrīšanas jautājumiem, notiek savstarpēja pieredzes apmaiņa starp projektā iesaistītajām valstīm, tajā skaitā arī starp Latviju un Krieviju. Aizvadītās nedēļas nogalē plaša Krievijas pārstāvju delegācija projekta COHIBA ietvaros ieradās arī Daugavgrīvā, kur iepazinās ar notekūdeņu attīrīšanas procesu.
V. Toropovs piebilst, ka visās valstīs ap Baltijas jūru tika pārbaudīts, kādas vielas no ikdienā lietojamām precēm, piemēram, mazgāšanas līdzekļiem un celtniecības materiāliem, nokļūst notekūdeņos. «Baltijas valstu vidū mums ir laba situācija, jo bīstamās vielas ir mazā koncentrācijā. Mūsu attīrīšanas iekārtas ar tām tiek galā. Tomēr iedzīvotājiem nepieciešams vairāk informācijas par precēm, ko ikdienā lietojam, cik daudz un kādas vielas tās satur un kur tas viss nokļūst,» projekta gaitā radušajos secinājumos dalās
V. Toropovs. Viņš stāsta, ka iedzīvotājiem, pirms ķerties pie sadzīves darbiem, vēlams lietišķi apsvērt, cik daudz izmantot, piemēram, krāsu un laku, jo liekais daudzums ieplūst kanalizācijā. Arī trauku mazgājamie līdzekļi rada piesārņojumu, tāpēc nevajadzētu pārsniegt to nepieciešamo daudzumu katrā lietošanas reizē. «Polijā situācija ir vissliktākā, arī Kaļiņingradas apgabalā. Vācijā konstatētas šai valstij tipiskas bīstamās vielas notekūdeņos,» informē V. Toropovs. «Ir apzinātas vielas, kas ar laiku Eiropā būs jāizņem no aprites. Principi, kā to izdarīt, ir izstrādāti. Kaut arī mēs pašlaik jau informējam valsts iestādes un iedzīvotājus, tomēr nākamgad sāksies jauns, daudz plašāks Eiropas līdzfinansēts informatīvs projekts.»
V. Toropovs atgādina, ka Baltijas jūra ir otrā piesārņotākā pasaulē, tomēr vismaz Latvijā rūpniecības uzņēmumi nav lielākie vaininieki. «Iedzīvotāji indē paši sevi,» viņš konstatē, «veicām analīzes dažādās vietās, arī tā dēvētajos guļamrajonos, un kļuva skaidrs, ka piesārņojums ir visur, pat tur, kur ražošana nenotiek. Tāpēc ir nepieciešams nākamais solis – iedzīvotāju informēšana.»
***
PROJEKTS COHIBA
• Control of hazardous substances in the Baltic Sea region – Bīstamo vielu kontrole Baltijas jūras reģionā ievieš 23 dažādas organizācijas valstīs, kas atrodas ap Baltijas jūru.
• Projekta kopējais budžets: 4,9 miljoni eiro. To līdzfinansē Eiropas Savienība Baltijas jūras reģiona programmas 2007.–2013. gadam ietvaros.
• Projekta ilgums: 3 gadi (2009– 2012).
• Projekta mērķi: atbalstīt Baltijas jūras rīcības plāna ieviešanu attiecībā uz bīstamām vielām (ir identificētas 11 vielas/vielu grupas, kuras izraisa īpašas bažas attiecībā uz Baltijas jūru, un šīs vielas pēta COHIBA projektā); sadarbības veicināšana starp valsts institūcijām un ražošanas uzņēmumiem bīstamo vielu kontrolē.
• Projekta ieguvums: tas paaugstinās Baltijas jūras valstu spējas īstenot starptautiskās saistības Ūdens struktūrdirektīvas un Eiropas Jūras stratēģijas pamatdirektīvas ietvaros, kā arī veicinās bīstamo vielu avotu atklāšanu ar mērķi novērst šo vielu izmantošanu līdz 2020. gadam.
***
INFORMĀCIJA
• Baltijas jūras reģiona programmas 2007.–2013. gadam ietvaros tiek finansēts arī cits projekts – PURE (Project on Urban Reduction of Eutrophication – Eitrofikācijas samazināšana no pilsētām), kurā piedalās bioloģiskās attīrīšanas stacija Daugavgrīva. Lai ievērotu Eiropas Savienības direktīvas, kas nosaka pieļaujamās slāpekļa un fosfora normas, ko dalībvalstis drīkst ar notekūdeņiem izvadīt Baltijas jūrā, Daugavgrīvā notiek rekonstrukcija. Tās laikā uzstādīs iekārtas, kuras ļaus ievērojami samazināt fosfora un slāpekļa izmešus Rīgas jūras līcī.
• Attīrīšanas stacijas rekonstrukciju 12 miljonu eiro apmērā finansē SIA Rīgas ūdens, PURE fonda līdzfinansējums ir 400 000 eiro.