Rīgas bezpajumtnieki apglezno T-kreklus

© F64 Photo Agency

Man vairāk patīk adīt, bet, kopš esmu iesaistījusies dienas centra radošajās darbnīcās, atklāju, ka pietiekami labi zīmēju, Neatkarīgajai stāsta 41 gadu vecā Tatjana.

Viņa dzīvo patversmē, taču cer, ka atradīs darbu un arī pastāvīgu mitekli. Tatjana iemācījusies apgleznot stiklu, un viņas darbus var apskatīt izstādē dienas centrā bezpajumtniekiem.

Ja cilvēkam nav darba, nav māju un iztikas līdzekļu, vai viņš vispār ir spējīgs domāt par radošām nodarbēm, mākslu? Par šo jautājumu aizdomājas radošo darbnīcu kuratore dienas centra vecākā sociālā darbiniece Iveta Karašniece. Viņa saka: radošās nodarbes cilvēkiem ļoti palīdz, viņi kļūst daudz atvērtāki, spējīgi sarunāties un pastāstīt arī par savām problēmām. «Jā, cilvēkiem ir svarīgi būt paēdušiem un siltumā, un to nodrošina patversme, bet cilvēkiem jāpalīdz saprast sevi un atraisīties,» saka I. Karašniece. Kā piemēru viņa min: piedāvājam kungam nākt uz nodarbībām, viņš no sākuma negribīgi, tomēr piekrīt; ar katru nodarbību viņš ir arvien vairāk sakopies, savedis sevi kārtībā. Tas ir liels solis uz priekšu. «Mēs sākām ar Ziemassvētku atklātnīšu zīmēšanu, tas cilvēkiem ļoti patika!» saka sociālā darbiniece.

Rīgas patversmes dienas centrs bezpajumtniekiem un maznodrošinātiem Rīgas iedzīvotājiem integrācijas programmas ietvaros cilvēkiem – dienas centra klientiem – septembrī, oktobrī un novembrī piedāvāja piedalīties projekta Mēs varam! radošajās darbnīcās. Tajās iesaistījās 24 bezpajumtnieki – zīmēja, gleznoja, nodarbojās ar pērļošanu. Tika apgleznoti T krekli, stikla trauki, auduma maisiņi iepirkumiem un citas interesantas lietas. Dienas centra apmeklētāji apguva arī filcēšanas un pērļošanas tehnikas. Šajās nodarbībās iesaistījās arī sociālie darbinieki un citi speciālisti, lai apgūtu prasmes, kuras var noderēt turpmākajā darbā ar dienas centra klientiem. Interesanti, ka lielākā daļa iesaistīto darbnīcās bija vīrieši.

Juris (55 gadi) apgleznojis T kreklus. Viņš sarunā atklāj, ka jau bērnībā paticis zīmēt, taču šis talants turpmāk dzīvē nav izmantots. Tagad zīmējis visu, kas sanāk (darbi liecina, ka vislabāk padodas un patīk zīmēt kaķus). «Tādi laiki, visvairāk cilvēkus interesē, kā paēst,» par nākotni saka Juris. Viņš cenšas sameklēt darbu, taču, kad uzzina, cik viņam gadu, redz, ka klibo, darbu atsaka. «Es meklēju krāsotāja, sētnieka darbu, varu palīdzēt pie citiem darbiem,» Juris turpina. Pašlaik viņš dzīvo bezpajumtnieku patversmē – ja būtu darbs, patversmē nedzīvotu. Pagaidām iztikšana esot gadījuma darbi, iespējams, būs invaliditātes pensija. Sociālie darbinieki uzteic Juri, ka viņš ir viens no tiem, kura talants atklājies visspilgtāk.

Tatjana stāsta, ka viņas lielākais sapnis ir atrast darbu un mājvietu. «Esmu pilnīgi viena, pirms kāda laika pārcēlos uz Rīgu no Latgales, vecāki man ir miruši,» savu stāstu atklāj sieviete. Viņa mācoties datorprasmes, lai veiksmīgāk atrastu darbu.

Latvijā

Parādi par komunālajiem pakalpojumiem, laikus neizvesti mēsli, apkārtējās vides piesārņojums un citas nepilnības ikdienas darbā – tie ir tikai daži iemesli, kuru dēļ Izglītības un zinātnes ministrija ir gatava lauzt līgumu ar Latvijas Jātnieku federāciju, kas jau ilgstoši saimnieko valstij piederošajā jāšanas sporta centrā “Kleisti”, vēsta 360TV Ziņas.

Svarīgākais