Rīgā diskutēs par okupāciju un pretošanos Otrajā pasaules karā

Nākamnedēļ, 27.oktobrī un 28.oktobrī, Latvijas Okupācijas muzejā Rīgā notiks konference, kuras laikā plānots diskutēt par okupāciju, kolaborāciju un pretošanos 2.pasaules kara un pēckara laikā dažādos vēsturiskos apstākļos, vēsturiskajā apziņā un atmiņā.

Kā informē Latvijas Okupācijas muzeja pārstāvis Valters Nollendorfs, otrdien un trešdien Rīgā pulcēsies vēsturnieki no Francijas, Beļģijas, Lielbritānijas, Vācijas, Polijas, Krievijas, Ukrainas, Igaunijas un Latvijas.

Plānots, ka konferences atklāšanā, 27.oktobrī plkst.9, uzrunu teiks arī Valsts prezidents Valdis Zatlers.

Konferenci "Okupācija, kolaborācija, pretošanās: vēsture un vēstures uztvere" rīko Latvijas Vēsturnieku komisija, Latvijas Okupācijas muzejs, Latvijas valsts un Gētes Institūts Rīgā.

Kā stāsta Nollendorfs, atmiņas par nacionālisma un komunisma būtiski ietekmēto 20. gadsimtu kopš pārmaiņām 1991.gadā Eiropā negaidīti provocēja kontrastējošu viedokļu sadursmi. Skatoties uz Otro pasaules karu un tā sekām, šodien savstarpēji konkurē trīs atmiņas kultūras: nacionālsociālistiskā okupācija un holokausts nosaka rietumu atmiņas kultūru, uzvarētāju un atbrīvotāju mīts veido krievu atmiņas kultūru un divos totalitāros režīmos piedzīvotās ciešanas nosaka Eiropas austrumu daļas tautu atmiņas kultūru.

Šis jaunais iedalījums atspoguļo atšķirīgo kara un diktatūru pieredzi no vienas, kā arī komunistisko varu īstenoto nacionālo atmiņu apspiešanu no otras puses. Okupācijas, kolaborācijas un pretošanās uztvere rietumu valstīs vairāk nekā 60 gadu garumā veikto pētījumu un diskusiju rezultātā ir mainījusies, taču Eiropas austrumu daļā un arī Latvijā tikai kopš 1991.gada pavērās iespēja publiski artikulēt dubulto diktatūras pieredzi. Šī pieredze rietumos vēl ne tuvu visur nav akceptēta kā pašsaprotama Eiropas 20.gadsimta vēstures daļa, norāda Nollendorfs.

Latvijā

Taksometru pakalpojumu pieejamība dažādām sabiedrības grupām un invaliditātes veidiem var būt atšķirīga, tomēr transportlīdzekļu pielāgošanā jāveic ievērojami uzlabojumi, jāizglīto vadītāji un jāveicina empātija, reizē neaizmirstot par drošas braukšanas kultūru, lai taksometru pakalpojumus pilnvērtīgi varētu izmantot arī pasažieri ar invaliditāti un vecāki ar maziem bērniem, uzskata Tiesībsarga birojs.

Svarīgākais