2011. gada augustā tika pabeigts darbs pie Rīgas brīvostas pārvaldes pasūtītā projekta „Izpēte un tehniskā projekta projektēšana projektam „Pieejas kanāla kuģu ienākšanai Rīgas ostā rekonstrukcija” .
Rīgas brīvostas pārvalde darbu pie projekta sāka 2008.gada jūnijā, kad tika izstrādāts pieteikums līdzfinansējuma saņemšanai no ES TEN-T programmas. Pozitīvu atbildi par līdzfinansējuma piešķiršanu 49.73% apjomā Rīgas brīvostas pārvalde saņēma 2009. gada jūnijā, kad arī tika uzsākti visi projekta ieviešanas darbi – izvēlēts projektētājs un ietekmes uz vidi izvērtēšanas (IVN) procedūras veicējs. Tehniskā projekta izstrāde konkursa kārtībā tika uzticēta pilnsabiedrībai SIA Kurbada tilti Deprom Ramboll un IVN procedūras veikšanai tika izvēlēta SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment (ELLE).
Ietekmes uz vidi novērtēšanas procedūras laikā tika veikti pētījumi, gan par kuģošanas kanāla rekonstrukcijas ietekmi uz apkārtējo vidi, gan par būvdarbu ietekmi uz apkārtnes iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Procedūras laikā tika organizētas vairākas sabiedriskās apspriešanas, kad pilsētas iedzīvotāji varēja paust savu viedokli par projekta realizāciju un saņemt speciālistu un ekspertu skaidrojumu par to, kā paredzētā darbība ietekmēs apkārtējo vidi un iedzīvotāju dzīvi. IVN procedūra parādīja, ka projekta realizācija būtiski neietekmēs ne apkārtējo vidi, ne arī iedzīvotāju dzīves kvalitāti.
Tehnisko projektēšanu veica SIA Kurbada tilti Deprom Ramboll, izstrādes darba grupā tika iekļauti gan vietējie, gan ārvalstu inženieri projektētāji, matemātiskās modelēšanas un ģeoloģiskās izpētes konsultanti, kā arī vides konsultanti. Izstrādājot tehnisko projektu, ir ņemti vērā visstriktākie IVN ieteikumi, kā arī projektā norādīti darbi, kas jāveic pirms kanāla rekonstrukcijas uzsākšanas. Esošais kuģošanas kanāls projektēts 1942. gadā un vairākas reizes rekonstruēts. Pašlaik kuģošanas kanālā droši var ienākt 250 m gari kuģi. Katru gadu Rīgas ostu apmeklē lielāku parametru kuģi, pats garākais kuģis bija 294 m garš. Lai nodrošinātu drošu kuģošanu un arvien lielāku kuģu apkalpošanu Rīgas ostā, tiks veikta vairāk nekā 12 kilometru gara kanāla rekonstrukcija.
Projekts ir sadalīts sešos iecirkņos, kas dod iespēju katru kanāla posmu izbūvēt atsevišķi, izsludinot tam atbilstošu būvniecības iepirkuma konkursu. Rīgas brīvostas pārvaldes Stratēģiskās plānošanas un projektu vadības departaments direktors Makarovs informēja, ka projekta realizēšanai plānots piesaistīt ES Kohēzijas fonda līdzfinansējumu. Pašlaik tiek veikti visi priekšdarbi, lai projekts tiktu iekļauts Latvijas Republikas transporta politikas plānošanas dokumentos 2014. – 2020. gadu plānošanas periodam. Pašreizējie aprēķini liecina, ka kanāla rekonstrukcija izmaksās apmēram 100 miljonus eiro. Tāpat Rīgas brīvostai jāplāno līdzekļi arī papildus darbiem, kas veicami pirms rekonstrukcijas darbu sākuma. Eiropas Savienības Kohēzijas fonda nauda varētu būt pieejama tikai sākoties jaunajam plānošanas periodam, līdz tam laikam ir jāveic gan iepirkumu konkursu dokumentācijas izstrāde, gan jāveic visi sagatavošanās darbi. Tā kā kuģošanas kanāls ir stratēģiski nozīmīgs Rīgas ostas attīstības objekts, kavēties ar tā realizāciju būtu nepiedodami.
Pēc rekonstrukcijas pabeigšanas, kas pēc optimistiskām prognozēm varētu būt 2016. gads, Rīgas ostā brīvi varēs ienākt 260 m gari un 45 m plati kuģi ar iegrimi līdz 15 m. Tāpat tiek plānots, ka kuģu apgriešanās baseinu diametrs būs 520 m. Padziļināšanas procesā tiks izrakta grunts - apmēram 9,5 miljoni kubikmetru, ko plānots izvietot trīs vietās – esošajā jūras izgāztuvē, jaunajā jūras izgāztuvē un pie Rietumu mola.
Izstrādājot tehnisko projektu, ir izvērtēta iespējamā ietekme uz tiem objektiem, kas atrodas tiešā kanāla tuvumā. Lai izvairītos no paliekošas ietekmes, ir izstrādāt virkne ieteikumu: nepieciešams veikt Austrumu un Rietumu molu rekonstrukciju, tai skaitā iekšējo zemūdens nogāžu nostiprināšanu, jāveic Komētforta dambja konstrukcijas izpēte un zemūdens daļas pastiprināšana, kas nepieļautu grunts noskalošanos pie konstrukcijas pamatnes. Tāpat nepieciešams veikt Mīlestības saliņas krastu monitoringu kanāla padziļināšanas darbu laikā, kā arī pēc tam, un nepieciešamības gadījumā veikt krastu papildus nostiprināšanu. Savukārt, izvēlētās rakšanas darbu robežas veidotas tādas, lai neapdraudētu Kundziņsalas krasta līnijas noturību. Tālāku padziļināšanu būs iespējams veikt pēc piestātņu līnijas izbūves vai krasta nostiprinājumu rekonstrukcijas.