Rīgas bibliotēka svin jubileju

Pirms 105 gadiem, pateicoties Rīgas rātskunga Džona Milna ziedotajiem 5000 rubļiem, Rīgā, Akas ielā 6, piecistabu dzīvoklī tika ierīkota pirmā bezmaksas publiskā bibliotēka un lasītava. Tolaik tajā bija nieka 2976 sējumi, toties tagad, 2011. gada oktobrī, Rīgas Centrālās bibliotēkas (RCB) plauktos iegūluši apmēram 100 000 sējumu.

RCB ir viena no vecākajām publiskajām bibliotēkām Latvijā. Ik dienu vismaz 1000 cilvēku apmeklē gan galveno bibliotēku, gan tās filiālbibliotēkas. Galvaspilsētas mikrorajonos bibliotēkas pilda ne tikai grāmatu krātuves lomu, to funkcijas ir daudz plašākas. Vietējiem iedzīvotājiem tā ir iespēja apmeklēt arī kultūras pasākumus, tikties ar aktieriem, rakstniekiem, piedalīties konkursos un redzēt izstādes, kuras citviet būtu par maksu. Zolitūdes iedzīvotāja Anna ir apmierināta, ka netālu esošajā filiālbibliotēkā bibliotekāres ikreiz informē, kad kārotā grāmata saņemta. Atliek tikai iet pakaļ un lasīt.

Bibliotēkas 105 gadu jubileja tika atzīmēta ar starptautisku konferenci, kurā piedalījās arī sadarbības partneri no Somijas, Zviedrijas un Krievijas. Konferences laikā vakar tika atvērts RCB jubilejas izdevums – fotoalbums Viena diena bibliotēkas dzīvē, kas tapis sadarbībā ar fotomākslinieku Valteru Poļakovu. Savukārt ceļojošā fotogrāfiju izstāde Viena diena bibliotēkas dzīvē uz laiku piestājusi filiālbibliotēkā Vidzeme, bet vēlāk šī ekspozīcija tiks izvietota arī citviet Latvijā un pasaulē.

RCB ir ar ko lepoties. Oktobra sākumā Rīgas dienu laikā Sanktpēterburgā Krievijas Etnogrāfiskajā muzejā tika atklāta Rīgas daiļamata meistaru izstāde Rīgas meistari, ko papildina tematiska materiālu kolekcija no RCB fondiem. Grāmatu izstādē Latvju raksts daiļamata mākslā ir eksponēti labākie un interesantākie izdevumi, kas veltīti latviešu ornamentam, informē RCB. Jau izstādes atklāšanas dienā sanktpēterburdziešus redzētais ieinteresēja un sajūsmināja. Atzinīgus vārdus par ekspozīciju sacīja arī Rīgas delegācijas pārstāvji.

Latvijā

Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība (LMZKB) un vairākas radošo nozaru organizācijas aicina noteikt viena gada moratoriju to pieminekļu pārvietošanai, kas tiek pamatota ar totalitāro režīmu slavināšanu, šajā laikā aicinot diskutēt par kultūrvides pārmaiņām.

Svarīgākais