Siltumsistēmas apkopes maksā balkons ierēķināts likumīgi

Ieraugot īres kvītī informāciju, ka siltuma sistēmas apkope ir veikta ne tikai dzīvokļa platībai, bet arī balkonam vai lodžijai, rīdziniekiem var rasties jautājums, kāpēc tā.

Ekonomikas ministrijā (EM) skaidro, ka viss ir pareizi, bet SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) valdes priekšsēdētājs Ervins Straupe saka – pašvaldības apsaimniekotajās ēkās ieviestas vienota parauga kvītis un iedzīvotājiem uzsākts skaidrot, par ko un kāpēc jāmaksā. Piemēram, kādā Buļļu ielas mājā trīsistabu dzīvokļa īpašniecei joprojām jāmaksā 2,84 lati par siltumsistēmas apkopi, bet Valdeķu ielā ir saņemta cita parauga īres kvīts, kur kopš 2010. gada siltuma sistēmas apkopes maksājums vairs atsevišķi nav norādīts. Līdz tam īres kvītī tas parādījās gan, bet par balkona platību – 2,70 latu – no maksājuma tika izskaitīts. Tagad šī dzīvokļa īpašniece Ārija rausta plecus – vai apsaimniekošanas maksā viņas balkons figurē vai tomēr ne, jo sīkāks atšifrējums vairs nav redzams.

EM Būvniecības un mājokļu departamenta nodaļas vadītājs Mārtiņš Auders norāda, ka dzīvokļa platībā ietilpst arī balkona vai lodžijas platība, bet maksu par siltumsistēmas apkopi aprēķina no visas dzīvokļa platības. Tāpēc saskaņā ar MK noteikumiem nr. 1014 Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu siltumsistēmas regulāra sakārtošana balkonam vai lodžijai ir loģiska. Atsevišķos gadījumos šajā īres kvīts pozīcijā var arī nenorādīt pilnu balkona vai lodžijas platību. Viņš saka – namu pārvaldes ēkās apsaimniekošanas maksa ir jārēķina saskaņā ar šiem noteikumiem. Arī no EM saņemtajā atbildē Neatkarīgajai uzsvērts, ka siltumsistēmas apkopes metodika dzīvojamās mājās nevar būt atšķirīga.

E. Straupe, stājoties amatā, kā vienu no vairākiem steidzami atrisināmiem uzdevumiem nosauca arī vienotu īres kvīšu ieviešanu. Viņš sacīja, ka aprēķinu principi pašvaldības apsaimniekotajās mājās ir vienādi, jo to nosaka likums, bet metodika gandrīz katrai no bijušajām 15 namu pārvaldēm līdz šim bijusi cita. «Mūsu mērķis ir – lai līdzīgas sērijas mājās arī metodika visur ir vienāda,» sacīja E. Straupe. Viņš atzīst: bijušo namu pārvalžu savrupā darbošanās reizumis pat nav izprotama. Tomēr RNP vienotas īres kvītis jau tikpat kā ieviestas, un iedzīvotāji var uzzināt, ko nozīmē katrs kvītī norādītais maksājums.

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais