Dienvidu tilta būvnieks un Rīgas dome ir miermīlīgi pārtraukuši līgumu, abām pusēm vienojoties un iztiekot bez soda sankcijām. Tagad pašvaldība meklēs citu būvnieku, bet ieilgusī būvniecība uz priekšu nekustēs, kamēr nebūs zināms, vai un kad būs saņemts finanšu ministra akcepts.
Šonedēļ ir izbeigts 2009. gadā noslēgtais līgums ar Dienvidu tilta 3. kārtas būvnieku a/s Transport Systems (TS). Pagaidām nav gūts oficiāls apstiprinājums, vai Finanšu ministrija nākamgad ļaus Rīgas domei uzņemties ilgtermiņa saistības, lai tā varētu uzsākt un, pēc pozitīvām prognozēm, 2013. gadā pabeigt Dienvidu tilta celtniecību.
Uzlabots konkurss
Gaidot valsts budžeta aprises, galvaspilsētas pašvaldība nolēmusi izsludināt jaunu atklātu konkursu. Tomēr šoreiz nolemts līgumā ar konkursa uzvarētāju iekļaut nosacījumu, ka būvdarbu pabeigšanai nepieciešamo finansējuma piesaisti konkursa ietvaros nodrošina arī būvdarbu veicējs, ne tikai dome. Līgums ar TS paredzēja, ka finansējumu var piesaistīt tikai pašvaldība. Neatkarīgā jau rakstīja, ka TS pārstāves aizrādījušas – šāds līgums ierobežoja iespējas meklēt citus finansēšanas veidus. Arī pašvaldības Satiksmes departamenta (SD) vadītājs Edgars Strods izteicies līdzīgi – līdzšinējais līgums saista gan domi, gan būvnieku, bet jauns iepirkums ar citu finansējuma modeli būtu droša garantija, ka projekts tiks pabeigts.
Tomēr konkursā par Dienvidu tilta trešās kārtas projekta būvniecību un finansēšanu jāiekļauj nosacījums, ka līgumu par ilgtermiņa saistību uzņemšanos varēs noslēgt tikai tad, kad finanšu ministrs būs atļāvis uzņemties ilgtermiņa saistības. Vienlaikus iepirkuma dokumentācijā tiks iekļauta atruna par pašvaldības tiesībām atteikties no būvdarbu veicēja finansējuma, ja 2012. gada valsts budžeta likumā būs iekļauta norma, kas ļauj pašvaldībai piesaistīt finanšu līdzekļus, informēja SD Administratīvās pārvaldes priekšniece Agita Stapkēviča.
Konceptuāli par
Finanšu ministra Andra Vilka padomniece Aiga Aizpuriete Neatkarīgajai sacīja, ka ministrija ir uzrakstījusi pašvaldībai vēstuli, kurā apliecina, ka ir gatava veikt nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu iespēju Rīgas domei saņemt aizņēmumu vai izsniegt galvojumu Dienvidu tilta 3. kārtas pabeigšanai. Citiem vārdiem sakot, tas nozīmē konceptuālu piekrišanu, ka pašvaldība drīkstēs aizņemties naudu, lai varētu samaksāt būvniekiem.
A. Aizpuriete arī norāda, ka Rīgas domes tēriņus tomēr nāksies vērtēt saskaņā ar likuma normām.
Ko drīkst dome
Spēkā esošie noteikumi par pašvaldību ilgtermiņa saistībām paredz, ka pašvaldības var uzņemties ilgtermiņa saistības attīstībai nozīmīgu infrastruktūras objektu īstenošanai tikai pēc finanšu ministra atļaujas saņemšanas. Tā kā pašvaldība ilgtermiņa saistības var uzņemties tikai prioritāru un attīstībai nozīmīgu infrastruktūras objektu pabeigšanai, Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas deputāti vienojās Dienvidu tilta 3. kārtu jeb Zemgales virziena maģistrālā transporta mezglu definēt kā prioritāru Rīgas ilgtermiņa attīstībai nozīmīgu infrastruktūras objektu.
«Ministrs uzskata, ka iesāktajiem infrastruktūras objektiem jābūt pabeigtiem, bet tas jāskatās saistībā ar valsts budžetu,» sacīja A. Aizpuriete, konkrēti neprecizējot.
Cik maksās?
Pēc pašvaldības aplēsēm, Dienvidu tilta 3. kārtas būvniecības pabeigšanas aptuvenās izmaksas ir 17,5 miljoni latu. Precīzas izmaksas, tostarp finansējuma piesaistīšanas izmaksas, būs nosakāmas un izvērtējamas tikai pēc atklāta konkursa rezultātiem. A. Stapkēviča sacīja, ka būvniecībā izmaksas mainās strauji, tāpēc tagad pateikt, cik tilts varētu maksāt jau nākamgad, nevar.