Izvairīties no tādu tabu vārdu kā "okupācija" pieminēšanas, izrādīt cieņu, apmeklējot jebkuru pasākumu, kas ir svēts vienai, bet pilnīgi nepieņemams citai rīdzinieku daļai, – tāda ir Rīgas mēra Nila Ušakova (SC) izvēlētā taktika.
13. oktobrī viņš godināja gadadienu, kopš "padomju armija Rīgu atbrīvoja no vācu okupantiem", nedēļu vēlāk, vakar, viņš vairāk nekā 30 žurnālistu pūļa ielenkumā aplūkoja ekspozīciju Okupācijas muzejā. Tas atrodas tikai dažu soļu attālumā no Rīgas domes, par kuras priekšsēdētāju pirmo reizi kopš neatkarības atjaunošanas ievēlēts kāds krievvalodīgo elektorātu tradicionāli pārstāvošas partijas politiķis. Tieši tas arī saasināti licis sabiedrībai sekot līdzi, kā N. Ušakovs, kurš pieder trīsdesmitgadnieku paaudzei, kas brīvi pārvalda latviešu valodu, tiks galā ar jutīgajiem vēstures un valodas jautājumiem.
"Teikšu atklāti, daudziem maniem vēlētājiem, kas balsoja par Saskaņas centru, ne vienmēr būs pieņemams Okupācijas muzeja apmeklējums, daudziem cilvēkiem, kas arī balsoja par SC vai nebalsoja par SC, nebūs vienmēr saprotama rīcība aiziet 13. oktobrī un nolikt ziedus," politiķis atzina pēc muzeja apmeklējuma. Viņš tā arī neizrunāja vārdu "okupācija", atsakot, ka par to, vai tā bija, lai spriež vēsturnieki. "Tas, kas notika 40. gadā, viennozīmīgi bija nedemokrātiska inkorporācija, neatkarīga valsts tika izdemolēta, un tas notika ar vardarbības draudiem," vienlaikus atzina N. Ušakovs. Okupācijas muzeja eksperts Valters Nollendorfs, kurš otrdien mēram izrādīja ekspozīciju, Neatkarīgajai pēc tam norādīja, ka N. Ušakovs var izvēlēties arī "mīkstāko" jēdzienu inkorporācija, ja vēlas, – jebkurā gadījumā tas ir un paliek viens no okupācijas nostiprināšanas posmiem. Ja es kā Rīgas mērs piedalītos tikai tajos pasākumos, kas vieno rīdziniekus, kā daudzi uzskata, tad man būtu jāaprobežojas tikai ar lentīšu pārgriešanu vai Zoodārza apmeklēšanu, saka N. Ušakovs.