Nepabeigtais Dienvidu tilts iebuksē uz nenoteiktu laiku
Dienvidu tilta celtniecības trešā kārta ir atlikta uz nenoteiktu laiku, un tas nozīmē, ka autovadītāji šogad un, iespējams, arī visu nākamo gadu turpinās mocīties Bauskas ielas pudeles kaklā.
Tilta būvniekiem – akciju sabiedrībai Transport Systems (TS) – vairs nav vēlēšanās ilgāk gaidīt, kad tiks piešķirts finansējums būvniecībai, tomēr uzņēmums šim projektam pilnīgi ar roku atmetis nav. Tā var secināt pēc vakar dzirdētā Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas sēdē.
Grib šķirties draudzīgi
TS pārstāve Ilze Džonsone ierosināja apdomāt dalīto iepirkumu, kuru, kā varēja saprast, uzņēmums būtu gatavs akceptēt, ja vien Rīgas domnieki piekristu. Tomēr šobrīd abas puses ir nobriedušas līguma laušanai. Iespējams, tas varētu notikt bez soda sankcijām domei, ja pamatojums būtu finansējuma trūkums. Visticamāk, tā tas arī notiks. Vismaz pagaidām šķiet, ka būvnieks un pašvaldība ir gatavi šķirties pa draugam, atstājot koleģiālu atkāpšanās taciņu gadījumam, ja līdzekļi atrastos un TS vēlreiz uzvarētu konkursā. Vakar neizskanēja pārmetumi ne vienā, ne otrā virzienā, drīzāk tie tika raidīti valstij Finanšu ministrijas (FM) personā.
Skaidrība – drīzumā
Vismaz pašlaik naudas trūkums kā objektīvs arguments ir noteicošais būvnieka un pašvaldības sarunās. Tās varētu noslēgties šīs nedēļas beigās vai nākamās vidū, kad Rīgas domes Satiksmes departamenta (SD) vadība būtu gatava iepazīstināt būvniecības projekta vadības grupu ar secinājumiem.
Atgādināsim, ka 2009. gada martā tika noslēgts SD līgums ar TS par Dienvidu tilta trešās kārtas būvniecību, paredzot, ka darbi jāpabeidz 36 mēnešu laikā. Tātad – līdz 2012. gada maijam. Līguma summa bija gandrīz 28 miljoni latu. Diemžēl pašvaldība 2009. un 2010. gadā spēja atvēlēt tikai apmēram divu miljonu latu finansējumu. Tāpēc pagājušā gada 1. jūlijā darbi tika pārtraukti, par to vienojoties TS un Rīgas domei.
Domē neslēpj, ka naudas nav un darbus turpināt nav iespējams. TS pacietīgi gaidīja, visu laiku risinot pārrunas ar pašvaldību, jo pastāvēja iespēja saņemt valsts atbalstu.
Solījumiem vairs netic
FM solīja, ka 2012. gada valsts budžeta projektā varētu iekļaut normu, kas ļautu pašvaldībai aizņemties līdzekļus vai saņemt valsts galvojumu Dienvidu tilta trešās kārtas būvniecībai. Tomēr vakar I. Džonsone atzina, ka necer uz valsts solījumiem, ņemot vērā pašreizējo politisko situāciju.
Arī SD direktors Edgars Strods bija atklāts – departamentam nav informācijas par finansējuma iegūšanu, tāpēc nevar pateikt, kad darbus turpinās un kad – pabeigs. Viņš norādīja: «Bezgalīgi gaidīt uz finansējumu uzņēmējam nav izdevīgi, jo uzņēmējs ir atbildīgs par šo objektu ne tikai morāli, bet arī fiziski.»
TS pārstāve Kristīne Zeltiņa sacīja – neviena no pusēm nedomāja, ka būvniecības pārtraukums būs tik ilgs. Tomēr ilgāk gaidīt nav izdevīgi ne būvniekam, ne domei, viņa uzskata. FM ir informējusi, ka tā lēmumu var sagatavot pusotra gada laikā. Tas nozīmē, ka celtniecību varētu atsākt pēc apmēram divu gadu dīkstāves un arī tikai tad, ja valsts būtu gatava palīdzēt galvaspilsētai.
I. Džonsone bija skeptiska – tā kā līgums neparedz būvniekam piesaistīt finansējumu, par to ir atbildīga Rīgas pašvaldība. Tās centieni atrast dzirdīgas ausis FM nav vainagojušies panākumiem. «FM atbilde par finansējumu ir nekonkrēta, tāpēc, mūsuprāt, līgums jālauž,» uzskata I. Džonsone.
Tilta būvniecības pabeigšana prasītu gadu, ja izsludinātu dalīto iepirkumu – atsevišķi būvniecības izmaksām un atsevišķi finansējuma piesaistes izmaksām, ar TS ierosinājumu iepazīstināja I. Džonsone. Diemžēl pagaidām nav iespējams tieši pateikt, vai un kad faktiski būs pieejams finansējums darbu turpināšanai Dienvidu tilta trešajai kārtai, tāpēc celtniecību līgumā noteiktajā termiņā pabeigt nav iespējams.