Rīgas 810 gadu jubilejas svinības aizvadītas izcilu komponistu zīmē

 
©Mārtiņš Zilgalvis, F64 Photo Agency

Mežaparka Lielajā estrādē, kur sestdienas vakarā pilnu estrādi klausītāju pulcēja apmēram 8000 dziedātāju un komponistu, goda vieta šoreiz bija atvēlēta diriģentiem. Īpaši – latviešu kormūzikas leģendām dvīņu brāļiem Imantam un Gido Kokariem.

Par godu jubilejai, abi gaviļnieki saņēma Rīga brīvostas vadības dāvātos sudraba kausus, pēc kuru pasniegšanas kora dalībnieki nodziedāja Sveiks, lai dzīvo. Brāļiem Kokariem aizvadītajā nedēļā apritēja 90, katram savā dienā, jo Imants pasaulē nācis 16. augustā īsi pirms pusnakts, bet Gido, jau pēc pusnakts, 17. augustā. Tieši Mežaparks ir tā vieta, kur brāļi Kokari gandrīz pusgadsimtu bijuši dziesmu svētku kopkora virsdiriģenti. Arī Rīgas svētku jubilejas koncertā viņi diriģēja lielo kori.

Emocionāls koncerta mirklis bija Mārtiņa Brauna Saule, Pērkons, Daugava, ko pēc klausītāju un koristu vēlēšanās atkārtoja otrreiz. Programmā nebija iekļauta Jāzepa Vītola Gaismas pils, taču tā allaž bijusi dziesmu svētku repertuāra sastāvdaļa. Un arī šoreiz pēc kora lūguma, tā tika nodziedāta. Zigmara Liepiņa dziesmas Vienīgā piedziedājuma laikā: «Ak, Trīnīt, manu sirdspuķīt, arvien, arvien, Reiz solījies tu mana būt arvien, arvien» – uz Mežaparka Lielās estrādes parādījās videofragments ar aktieri Ēvaldu Valteru, kas savulaik izpildīja šo dziesmu kopā ar Mirdzu Zīveri.

Svētkos uzstājās visi programmā iekļauto skaņdarbu autori – komponisti, izņemot maestro Raimondu Paulu un Imantu Kalniņu.

Pēc svētku koncerta, kura repertuārā bija vien dažas tradicionālās dziesmu svētku dziesmas un virkne mūsdienu skaņdarbu, skatītāji nesteidza pamest Mežaparku, jo vienojoša izvērtās sadziedāšanās ar Čikāgas piecīšiem.

Svētku izskaņā svētdien Rīgā galvenais notikums bija jaunās atslēgas izgatavošana. To izlēja no rīdzinieku un viesu dāvinātajām atslēgām. Interesants bija arī viduslaiku bruņinieku turnīrs un bruņinieku cīņu paraugdemonstrējumi uz zirgiem. Svētdienas vakarā skatītāju pilnu krastmalu pulcēja ne tikai krāšņā uguņošana, bet arī koncertuzvedums Leģenda par Rīgas atslēgu, kas bija veltīta leģendai par Lielo Kristapu, Rīgu un tās atslēgu.

 

Abonē