Līdz 1. septembrim rātsnamā varētu uzstādīt metāla detektoru, kura pārbaudei tiktu pakļauts ikviens Rīgas domes ēkas apmeklētājs. Tomēr pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs mierina, ka detektors neierobežos iespēju iedzīvotājiem apmeklēt šo administratīvo ēku.
Turklāt tik demokrātiska kārtība, kāda ir Rīgā, nepastāvot mūsu kaimiņvalstu Lietuvas un Igaunijas galvaspilsētās, kur pašvaldības ēkā noteikta vai nu apmeklētāju reģistrācija, vai caurlaižu sistēma.
Drošības policija jau vairākus gadus Rīgas pašvaldībai rekomendējusi uzlabot drošības situāciju rātsnamā, un detektora uzstādīšana ir viens no pasākumiem. Domes sabiedrisko attiecību speciālists Uģis Vidauskis informēja, ka ir noslēdzies iepirkums arkveida metāla detektora un trīs rokas metāla detektoru iegādei, kurus piegādās un uzstādīs firma EXIM Trade par 3454,33 latiem (bez pievienotās vērtības nodokļa).
Jāatgādina, ka apmēram desmit gadu laikā Rīgas domnieki pārcilājuši vairākas idejas, kā kontrolēt domes apmeklētājus. Vēl nesen kārtējo reizi izskanēja vēlme ieviest caurlaižu režīmu, kas, pēc 2009. gada aplēsēm, varētu maksāt 9000 latu. Par to tika spriests arī 2003. gadā, kad pašvaldības deputāti pārcēlās no ēkas K. Valdemāra ielā uz jaunuzbūvēto namu Rātslaukumā. Starp citu, arī 2004. gada sākumā tika paziņots, ka jaunajā rātsnamā apmeklētājiem būs jāuzrāda dokumenti un jāveic pārbaude ar detektoru.
Taču tā paša gada vasarā tapa Rīgas rātsnama uzvedības noteikumi, kurus toreizējais mērs Gundars Bojārs steigšus parakstīja, neilgi pirms izglītības reformas pretinieku paredzētās ierašanās rātsnamā. Noteikumi paredzēja, ka ikvienam ir jāspēj motivēt sava apmeklējuma mērķis un nepieciešamība uzturēties rātsnamā, pretējā gadījumā policijas posteņa darbinieks ir tiesīgs pieprasīt apmeklētāju atstāt telpas. Rātsnamā nedrīkstēja ienest šaujamieročus, aukstos ieročus un ķīmiskās kaujas vielas, kā arī sprādzienbīstamas un ugunsnedrošas vielas un šķidrumus. Tagad šos priekšmetus konstatēs ar detektoru, bet tolaik aizliegums vairāk pastāvēja uz papīra.