Nils Ušakovs: "Spēsim realizēt visus iecerētos projektus"

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) intervijā gan par padarīto, gan par pašvaldības plāniem tuvākajā laikā.

– Rīgas zaudējumi, atdodot šeit strādājošo iedzīvotāju ienākuma nodokli citām pašvaldībām, ir milzīgi. Jūsuprāt, cik reāla ir iespēja mainīt šo proporciju tā, lai galvaspilsēta varētu paturēt vismaz 50 procentus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa?

– Kā liecina Valsts ieņēmumu dienesta informācija, Rīgā 2010. gadā oficiāli strādājuši 470 000 cilvēku, kuri maksājuši iedzīvotāju ienākuma nodokli kopumā 430 miljonu latu apjomā. No šīs summas 18 procentus saņem valsts, bet 82 procentus – pašvaldība, kurā nodokļa maksātājs deklarējis savu dzīvesvietu. Diemžēl gandrīz puse no visiem galvaspilsētā strādājošajiem savu dzīvesvietu deklarējuši ārpus Rīgas. Tāpēc aptuveni 200 miljoni latu no Rīgā nopelnītā nodokļa nonāk citu pašvaldību budžetos – Latvijā praktiski nav tādu novadu, kas šādā veidā nesaņemtu kādu daļu no saviem ienākumiem. Taču, lai arī cilvēks dzīvo ārpus Rīgas un šurp brauc tikai uz darbu, viņš izmanto pilsētas ielas, ūdensvadu, visas citas komunikācijas, sabiedrisko transportu, kas, starp citu, tiek dotēts no rīdzinieku nodokļiem… Arī dzīvesvietas deklarēšanas sistēma mums nesniedz pilnu pārliecību, ka kādā 200 kilometru attālā ciemā deklarēts cilvēks, kurš strādā Rīgā, ik dienas mēro šo ceļu. Visdrīzāk viņš tomēr arī dzīvo galvaspilsētā, bet viņa nopelnītie nodokļi šeit nepaliek. Turklāt neaizmirsīsim, ka arī pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā Rīga ir lielākais donors un citām pašvaldībām pārskaita vēl vairāk nekā 45 miljonus latu. Šie skaitļi ļauj secināt, ka Rīgas ieguldījums ir neproporcionāls. Protams, ne citu pašvaldību vadītāji, ne arī viņu politiskie pārstāvji Saeimā nav ieinteresēti mūsu priekšlikumā – iekasēto nodokli dalīt uz pusēm darbavietas un dzīvesvietas vietējām varām. Bet argumentētu dialogu šajā jautājumā mēs uzturēsim, jo īpaši tāpēc, ka Rīgai kā galvaspilsētai jāveic vairākas papildfunkcijas, kādu nav citām pašvaldībām.

– Domes opozīcija laiku pa laikam pabiedē, ka Rīgas budžeta uzkrājumi tiek tērēti pārlieku dāsni un jo īpaši – rīdzinieku izklaides pasākumiem.

– Rīgas budžetā ieņēmumi joprojām pārsniedz izdevumus. Tas mums ļauj būt pārliecinātiem, ka gada beigās budžeta deficīts būs mazāks par plānoto un pilsētas naudas rezerves būs ap 40 miljoniem latu. Pateicoties pašvaldības finansistu piesardzīgumam, veidojot prognozes par budžeta ienākumiem, esam droši, ka spēsim realizēt visus iecerētos projektus atbilstoši izvirzītajām prioritātēm – sociālā joma, atbalsts izglītībai, drošība, tūrisma attīstība. Pateicoties labai budžeta plānošanai, varam arī sarūpēt rīdziniekiem un mūsu viesiem skaistas Rīgas dzimšanas dienas svinības.

– Sociālās dzīvojamās mājas, protams, ir nepieciešamas. Tomēr, piekritīsiet, dažās no tām ir sarežģīti nodrošināt tādu kārtību, lai neciestu ne pašvaldības īpašums, ne pārējie iedzīvotāji. Varbūt pilsētai jābūvē normālas pašvaldības dzīvojamās mājas un jāveido tikai atsevišķi sociālie dzīvokļi?

– Mums Rīgā ir 20 sociālo māju ar pazemināto īres maksu. Katrā mājā ir sociālais darbinieks, kas cenšas palīdzēt iemītniekiem gan ar padomu, gan ar darbiem, jo pārsvarā šādās mājās mitinās cilvēki gados.

Nevar teikt, ka sociālās mājas ir kaut kas neparasts un ļoti atšķirīgs, jo Rīgā tās ir labiekārtotas, lielākoties atbilst visām dzīvošanas normām un piemērotas dažādām vajadzībām. Jāsaka, vislabākās ir tās, kuras Rīgas pašvaldība būvējusi speciāli šim nolūkam. Viens no labiem piemēriem ir Lomonosova ielas sociālā māja, kur ir ne tikai labiekārtoti dzīvokļi, bet arī sociālais dienests un citi nepieciešamie pakalpojumi. Pirmajos stāvos cenšamies izmitināt cilvēkus ar invaliditāti, un vienmēr ir padomāts par vides pieejamību – ir speciālās uzbrauktuves, lifti, gar sienām margas.

Protams, ir arī negatīvie piemēri, piemēram, sociālās mājas Meldru un Parādes ielā. Tās mēs mantojām no padomju laika un pamazām no tām atteiksimies, jo turpinās jaunu māju celtniecība. Protams, būvniecība nenotiek tik ātri, kā mums gribētos, jo tas tomēr ir saistīts ar finansēm un arī speciālistu trūkumu. Bet mēs risinām šo jautājumu.

– Pašvaldības dzīvokļu rinda nav pārstājusi būt sāpīgs jautājums tiem, kuri gaida un gaida iespēju tikt pie mitekļa. Ar kādiem skaitļiem jūs varētu viņus uzmundrināt?

– Kopš šis sasaukums sācis darbus, dzīvokļu rinda ir jūtami pavirzījusies. 2010. gadā nodoti ekspluatācijā 370 dzīvokļi – divas mājas Ilūkstes ielā 52, māja Akadēmiķa Keldiša ielā 22b un sociālā māja Lomonosova ielā 1/19. Šogad Ulbrokas ielā 13 ir pabeigts viens no pēdējos gados lielākajiem dzīvojamiem kompleksiem, kas nodrošina dzīvokļa jautājuma atrisināšanu vairāk nekā 800 ģimenēm. Šā gada sākumā ekspluatācijā tika nodotas trīs 12 stāvu ēkas ar 480 dzīvokļiem. Savukārt

2. augustā ekspluatācijā nodeva vēl divas mājas, kurās kopumā ir 326 labiekārtoti dzīvokļi.

SIA Rīgas pilsētbūvnieks līdz gada beigām plāno nodot ekspluatācijā vēl 220 dzīvokļus Valdeķu ielā. Savukārt nākamgad plānots ar jauniem mājokļiem nodrošināt aptuveni tūkstoti dzīvokļu rindā gaidošo ģimeņu.

– Rīdzinieki jau gadiem niknojušies, kad lietavu laikā brauktuves pamatīgi applūst un arī ietves kļūst neizbrienamas. Pagājušogad arī jūs bijāt neapmierināts ar tā privātuzņēmuma darbu, kurš bija atbildīgs par lietus ūdens atsūknēšanu. Vai pašvaldība gada laikā ir uzlabojusi situāciju?

– Pērn Rīgas pašvaldības budžetā pirmo reizi tika izveidota budžeta programma pilsētas lietus ūdens kanalizācijas sistēmas un sūkņu staciju uzturēšanai. Tās ietvaros Satiksmes departaments veic plānveida lietus ūdens kanalizācijas sistēmas tīrīšanas un skalošanas darbus, pārbauda kolektoru tehnisko stāvokli, kā arī nepieciešamības gadījumā atsūknē lietus ūdeni no satiksmi traucējošām peļķēm uz ielu un tiltu brauktuvēm. Pēdējā laikā ir izbūvēta lietus ūdens kanalizācijas sistēma Krustabaznīcas ielā, pabeigta lietus ūdens kanalizācijas sistēmas būvniecība Slāvu maģistrālajā transporta mezglā un Juglas ielas jaunajā posmā no Biķernieku ielas līdz Deglava ielai.

Nupat Satiksmes un transporta lietu komiteja savā sēdē nolēma piešķirt 140 000 latu Daugavpils un Maskavas ielas krustojuma lietus ūdens kanalizācijas sistēmas būvniecībai.

2010. gadā kolektoru un sūkņu staciju remontam tika piešķirts finansējums 900 000 latu apmērā. Par šo naudu uzsākta sūkņu stacijas Pļavnieki rekonstrukcija Ilūkstes ielā. Jāņem vērā, ka šī sūkņu stacija nebija remontēta kopš tās izbūves. Pērn tika uzsākts sūkņu stacijas kapitālais remonts, lai uzlabotu lietus ūdens atsūknēšanu no Purvciema un Pļavnieku ielām. Plānots, ka remontdarbi tiks paveikti šogad. 2010. gadā tika uzsākts un patlaban turpinās arī sūkņu stacijas remonts Duntes ielā.

– Rīgas domes prioritāte ir sociālie jautājumi. Taču trūcīgo un maznodrošināto rīdzinieku skaits palielinās tik strauji, ka tas liek meklēt arvien lielāku finansējumu pabalstu un cita veida sociālās palīdzības nodrošināšanai. Vai, jūsuprāt, nav pienācis laiks mainīt galvaspilsētas sociālās palīdzības sistēmu?

– Arī turpmāk viena no mūsu prioritātēm būs sociālā joma, tāpēc sociālajam budžetam atvēlēts krietni vairāk līdzekļu nekā citām jomām. Taču, plānojot šā gada budžetu, mēs nevarējām prognozēt, ka situācija būs tik dramatiska – trūcīgu rīdzinieku skaits pieaugs par vairāk nekā 35 procentiem! Tāpēc budžeta grozījumos nācās papildināt finansējumu. Jūs ieminējāties par izmaiņām sociālajā sistēmā. Tā jau mainās, jo mēs domājam ne tikai par naudas meklēšanu pabalstiem. Nupat beidzās Sociālā dienesta un bērnunamu reorganizācija, turpinās jaunu tehnoloģiju integrēšana pakalpojumos, piemēram, integrētā etalona ieviešana. Mēs meklējam jaunas, efektīvākas metodes, kas palīdzēs sniegt un noturēt augstu sociālā dienesta pakalpojumu kvalitāti ar pašreizējiem resursiem. Nav noslēpums, ka Rīgā trūkst sociālo darbinieku un šobrīd būtu nepieciešams divreiz vairāk šādu speciālistu. Tieši jaunās metodes un tehnoloģijas ļaus pārvirzīt cilvēku resursus uz darbiem, kur bez cilvēka nevar iztikt – uz komunikāciju ar klientiem. Kas attiecas uz pabalstiem, tad mūsu galvenais uzdevums ir pēc iespējas vairāk sniegt palīdzību tiem, kuri nespēj par sevi parūpēties – nestrādājošiem pensionāriem, invalīdiem un bērniem. No otras puses, izstrādājam metodi, kā motivēt un stimulēt bezdarbniekus darbspējīgā vecumā meklēt darbu un attīstīties, nevis cerēt visu mūžu saņemt pabalstu. Šobrīd mēs apsveram iespēju piedāvāt darba vietas pašvaldības uzņēmumos, piemēram, veselības iestādēs.

– Rīgas dome ir uzsākusi sarunas ar Dienvidu tilta būvnieku par līguma laušanu. Kurā sarunu posmā šobrīd esat?

– Rīgas domei un būvniekam ir dažādi viedokļi par Dienvidu tilta trešās kārtas būvniecības izmaksām. Tāpēc nolemts vienoties ar būvnieku un lauzt līgumu, tā vietā izsludinot jaunu konkursu šo darbu veikšanai. Ceru, ka ar akciju sabiedrību Transport Systems izdosies vienoties par sadarbības izbeigšanu un jaunu konkursu varēs izsludināt jau tuvākajā laikā. Tas ļautu 2012. gadā Dienvidu tilta trešo kārtu nodot ekspluatācijā.

– Akcentējāt nepieciešamību sadarboties ar Krieviju, bet pēdējā laikā informācija par to pieklususi.

– Esam atvēruši Rīgas pārstāvniecību Maskavā, lai palīdzētu uzņēmējiem meklēt kontaktus Krievijā. Strādājam, lai pašvaldību līmenī dibinātu labas attiecības ar Krievijas Federācijas pilsētām un reģioniem. Mūsu galvenais uzdevums ir nodrošināt labvēlīgas un draudzīgas attiecības un lobēt mūsu uzņēmējus un ražotājus. Tad viņiem būs vieglāk ienākt milzīgajā Krievijas tirgū.