Latvija – līdere mūsdienīgu biļešu sistēmu ieviešanā

Jau divus gadus Latvijas galvaspilsētā darbojas vienota biļešu sistēma. Mūsu veiksmīgā pieredze ļauj apgalvot, ka sabiedriskā transporta pasažieru apkalpošanas kvalitāte patlaban atbilst labākajiem pasaules paraugiem. Turpretī Lietuvai un Igaunijai pilnvērtīgs elektroniskais talons ir nākotnes jautājums. Tur tā ieviešana buksē.

Skeptiķi ir apklusuši

Lai arī e-talona sistēmas ieviešanas process Rīga bija saistīts ar visai vētrainām diskusijām, rīdzinieku neuzticību jaunajai sistēmai un pat neapmierinātību, šodien visi šīs sistēmas pretinieki un kritiķi klusē. Kaislības ir norimušās, savukārt jaunieveduma kritiķi bijuši spiesti atzīt neapstrīdamas tā priekšrocības.

Pirmkārt, ir acīmredzams, ka pasažieriem e-talona izmantošana ir daudz ērtāka nekā iepriekšējās brauciena apmaksas sistēmas. Otrkārt, neraugoties uz e-talona ieviešanas pretinieku pareģojumiem, jaunā sistēma nav kļuvusi par brauciena maksas sadārdzināšanas iemeslu. Treškārt, sistēma paver lielas iespējas lietotājiem. Piemēram, elektroniskais talons ļauj ieekonomēt laiku, ko nāktos patērēt papīra biļešu iegādei. Turklāt, lai samaksātu par sabiedriskā transporta pakalpojumu izmantošanu, nav nepieciešama skaidra nauda. E-talons ir derīgs 12 mēnešus no tā iegādāšanās brīža. Cilvēki paši var kontrolēt līdzekļu izlietojumu tajā. Kāds tomēr vēlas pastrīdēties? Laipni lūdzam... Tomēr pirms tam ir vērts palūkoties uz mūsu kaimiņu pieredzi.

Kaimiņu pieredze

Lietuvā elektronisko biļešu sistēmas izveide sākās 2005. gadā. Šim mērķim tika piešķirti 15 miljoni litu (trīs miljoni latu). Trešdaļu summas kā līdzfinansējumu piešķīra Eiropas Savienība, kas rūpīgi seko tam, kā tiek izmantoti līdzekļi. Tā kā mūsu dienvidu kaimiņi tā arī nespēja projektu realizēt līdz galam, tagad Lietuvas varasiestādes ir spiestas atdot Eiropas investoriem teju 5 miljonus litu (aptuveni miljons latu). Patlaban sabiedriskā transporta braucienu apmaksas elektroniskās sistēmas nākotne Lietuvā ir visai miglaina.

Bet mūsu ziemeļu kaimiņi e-biļetes ieviešanas ziņā izskatās daudz veiksmīgi. Tur nesen notika starptautisks konkurss par tiesībām izveidot vienotu biļešu sistēmu Tallinā un Harju apriņķī. Jāpiebilst, ka šā projekta realizācijas ietvaros Igaunija tenderī aicināja piedalīties 27 firmas. Līdz finālam tika Igaunijas Business IT Partner un Turcijas Kentkart. Izveidojot tandēmu, tās abas iesniedza priekšlikumu, kuru konkursa komisija atzina par labāko.

Minētā apriņķa un Igaunijas galvaspilsētas biļešu sistēmā četru gadu laikā tiks ieguldīti 8,7 miljoni eiro (gandrīz 6,1 miljons latu) – tātad vidēji 2,1 miljons eiro (aptuveni 1,5 miljoni latu) gadā. Aprīkojums 566 transportlīdzekļiem maksā 2,5 miljonus eiro (1,7 miljonus latu). Pašreizējā braukšanas karšu sistēma Igaunijā izmaksā 1,7 miljonus eiro (aptuveni 1,2 miljonus latu). Pēc projekta realizācijas biļešu sistēmas uzturēšanai un apkalpošanai būs nepieciešams par 440 tūkstošiem eiro (gandrīz 310 tūkstošiem latu) mazāk.

Tiesa, pagaidām neviens nevar pateikt, kad tiks ieviesta elektronisko braukšanas biļešu sistēma. Projekta realizāciju bremzē arī tas, ka finālā neiekļuvušās kompānijas apstrīd tendera rezultātus.

Latvija rāda piemēru

Latvijā elektronisko braukšanas biļešu izveidei 2007. gadā tika izveidots uzņēmums Rīgas karte. Pilsētas transportā e-talons sāka darboties 2009. gadā. Šajā laikā Latvijas iedzīvotāji ir varējuši pārliecināties par šā braucienu apmaksas veida parocīgumu, turklāt sistēmu ir novērtējuši arī citi transporta pakalpojumu tirgus dalībnieki. Rezultātā e-kartes tiks izmantotas arī dzelzceļa tīklā.

Triju Baltijas valstu sacensībā Latvija diemžēl ne vienmēr izvirzās pirmajā vietā. Taču sabiedriskā transporta un tā apmaksas sistēmas modernizācijas procesā tā kļuvusi par neapšaubāmu līderi. Par mūsu valsts pieredzi šajā jomā aktīvi interesējas Krievija, Moldova, Ukraina un citas valstis. Savukārt pašā Latvijā e-talona izmantošanas pilotprojekti jau darbojas izglītības un sociālo pakalpojumu jomā.