Rīdziniekiem sola mazāku siltuma tarifa pieaugumu
Prognozēto siltuma tarifa kāpumu Rīgā ir izdevies samazināt, lai pieaugums nesasniegtu iepriekš lēstos 30%, tomēr aprēķinos ir iekļautas arī optimistiskas prognozes, kurām nepiepildoties tarifa kāpums būs lielāks, ceturtdien pēc Ministru kabineta rīcības apspriedes enerģētikas jautājumos žurnālistiem stāstīja politiķi.
Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) atzīmēja, ka AS "Rīgas siltums" iepriekš bija prognozējis siltuma tarifu kāpumu šajā ziemas sezonā 30% apmērā, līdz aptuveni 130 eiro par megavatstundu. "Tas būtu ļoti liels sitiens rīdziniekiem pa kabatu," atzina premjers, pēc kura vārdiem, Rīgā šoziem tik lielu siltuma tarifa kāpumu nevajadzētu piedzīvot.
Tomēr šobrīd esot rasts risinājums, lai pieaugums nebūtu tādā apmērā. Lai tas notiktu, sadarbojušies visi iesaistītie - Rīgas dome, "Rīgas siltums", atbildīgās ministrijas un AS "Latvenergo".
"Objektīvi "Rīgas siltums" bija ielicis iekšā visus riskus. Tas ir valdes pienākums un viņi nedrīkst riskus neiesniegt. Šobrīd mēs kā valsts paņemam riska daļu uz sevi un pasakām - nē, nelieciet visus riskus iekšā. Un no šiem 130 eiro mēs esam nonākuši līdz 96,63 eiro," stāstīja Kulbergs.
Pēc viņa teiktā, tas būšot šobrīd lētākais tarifs Baltijā.
Vienlaikus viņš atzina, ka aplēses veiktas, sagaidot maigāku ziemu. "Ja būs plus 1,5 grādi, mēs varam nodrošināt, ka decembris, janvāris un februāris var saglabāties šajos 96,63 eiro," apgalvoja premjers. Tomēr tur neesot ierēķināts risks, ka aukstākas ziemas gadījumā ir jādarbina citi sildāmie katli un kāptu gāzes patēriņš.
Gāzes patēriņam tikšot sekot līdzi katru mēnesi, lai valsts no savas puses varot "kaut ko pieregulēt", ja tas būs nepieciešams, norādīja Kulbergs.
Savukārt klimata enerģētikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) kā pozitīvu ziņu izcēla to, ka gāze ir iepirkta par ievērojami zemāku cenu nekā šobrīd ir tās cena biržā. "Apjoms ir pietiekami, lai līdz martam ziemu varētu samērīgi izdzīvot," apgalvoja Vitenbergs.
Vērtējot situāciju Latvijā kopumā, ministrs norādīja, ka šķeldas cena sāk krist, un ir daudz centralizētās siltumapgādes uzņēmumu, kas to izmanto. "Ja kāpumi būs, tad tie nebūs tik lieli, kā pašvaldībās, kurās izmanto tikai gāzi," teica ministrs.
Šodien pārrunāts arī jautājums par "Rīgas siltuma" īpašumtiesībām. Šobrīd kompānijas kapitālā 49% pieder Rīgas domei, 48,99% - Latvijas valstij, 2% - SIA "Enerģijas risinājumi. RIX", bet AS "Latvenergo" pieder 0,005% akciju.
Sanāksmē uzklausīti divi iespējamie nākotnes modeļi uzņēmuma pārvaldībā, atklāja Kulbergs. Viens no tiem paredzēja privāto un publisko partnerību, bet otrais variants paredzēja vairākuma daļu pārņemšanu Rīgas pašvaldības pārziņā. Tai pat laikā šodienas sēdē netika vērtēts, kurš no piedāvātajiem modeļiem būtu labākais ilgtermiņa risinājums un, kādu ietekmi tas atstātu uz tarifiem. Kulbergs solīja, ka janvāra laikā tiks pieņemts galējais politiskais lēmums nodot risināt šo jautājumu Rīgas domei, lai nāktu ar galējo izvērtējumu, kurš būtu labākais risinājums "Rīgas siltumam".
"Rīgas siltuma" koncerna apgrozījums pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2024. gada 1. oktobra līdz 2025. gada 30. septembrim, bija 239,625 miljoni eiro, kas ir par 3,6% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt koncerna peļņa pieauga daudzkārtīgi un sasniedza 19,888 miljonus eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija.
Mātessabiedrības "Rīgas siltums" apgrozījums attiecīgajā periodā bija 239,618 miljoni eiro, kas ir samazinājums par 3,6%, bet uzņēmuma peļņa pieauga par 61,4% - līdz 6,373 miljoniem eiro.
Koncernā "Rīgas siltums" ietilpst arī SIA "Rīgas BioEnerģija".
"Rīgas siltums" ir viens no galvenajiem siltumenerģijas piegādātājiem Rīgā. Kompānijas kapitālā 49% pieder Rīgas domei, 48,99% - Latvijas valstij, 2% - SIA "Enerģijas risinājumi. RIX", bet "Latvenergo" pieder 0,005% akciju.
