Brīdina par 20 līdz 30% siltuma tarifa kāpumu Rīgā

Saistībā ar energoresursu cenu kāpumu siltumenerģijas tarifs Rīgā no decembra varētu pieaugt par 20-30%, otrdien Saeimas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas sēdē teica AS "Rīgas siltums" valdes priekšsēdētājs Kalvis Kalniņš.

Pašreizējais siltumapgādes tarifs Rīgā ir 83,01 eiro par megavatstundu (MWh), bet no 1. oktobra saistībā ar neparedzēto ieņēmumu komponenti tas samazināsies līdz 80,76 eiro par MWh.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) pārstāvis Jānis Miķelsons skaidroja, ka no 1. decembra paredzēts pārskatīt gan uzņēmuma pastāvīgās izmaksas, gan kurināmā izmaksu komponenti. Precīzs tarifs vēl nav zināms. SPRK pašlaik vērtē "Rīgas siltuma" pilno tarifa projektu, un vēl nav fiksētas visas ar kurināmo saistītās izmaksas. Miķelsons norādīja, ka oktobra sākumā būs iespējams precīzāk novērtēt gaidāmo tarifu.

Kalniņš skaidroja, ka "Rīgas siltums" par vidēji 46 eiro par MWh iegādājies vairāk nekā 70% apkures sezonai nepieciešamās dabasgāzes, bet par vidēji 28,53 eiro par MWh iegādājies 33% nepieciešamā biokurināmā. "Rīgas siltuma" vadītājs komisijas sēdē uzsvēra, ka biokurināmā gadījumā problēma nav tā pieejamība, bet gan cena.

"Rīgas siltuma" pašreizējās aplēses liecina, ka saistībā ar energoresursu cenu kāpumu no decembra siltumenerģijas tarifs varētu pieaugt par 20-30%. Uzņēmuma mērķis ir nepieļaut tarifa pieaugumu virs 30%.

Būtiskākais tarifa pieauguma risks ir saistīts ar energoresursu sadārdzināšanos. Kalniņš skaidroja, ka dabasgāzes biržas cena kopš pašreizējā tarifa aprēķina pieaugusi no aptuveni 33 līdz 80 eiro par MWh jeb 2,4 reizes, savukārt biokurināmā cena - no aptuveni 21 līdz 30 eiro par MWh jeb par 43%.

Uzņēmums deviņos mēnešos klientiem piegādāja 2,962 miljonus MWh siltumenerģijas. No kopējā daudzuma 31% saražoja pats "Rīgas siltums", bet 69% iepirkti no citiem ražotājiem. Paša uzņēmuma saražotās siltumenerģijas kurināmā struktūrā 49% veidoja biomasa, 49% dabasgāze un 2% elektroenerģija. Tas nozīmē, ka energoresursu sadārdzinājums tarifu ietekmē divējādi - gan tieši, palielinot "Rīgas siltuma" paša ražošanas izmaksas, gan netieši, sadārdzinoties no citiem ražotājiem iepirktajai siltumenerģijai, skaidroja kompānijā.

Lai ierobežotu cenu kāpuma ietekmi, Kalniņš kā galvenos pasākumus minēja savlaicīgus un elastīgus energoresursu iepirkumus, efektīvāku iepirktās siltumenerģijas tirgu un elastīgāku paša siltumenerģijas ražošanu. Dabasgāzes iepirkumi nākamajai apkures sezonai sākti aprīlī, savukārt biokurināmais iepirkts divās platformās, sadalot piegāžu riskus.

No 1. oktobra paredzētas arī izmaiņas siltumenerģijas iepirkuma tirgū. SPRK izstrādātā kārtība paredz maksimālās iepirkuma cenas noteikšanu, to sasaistot ar siltumenerģijas ražošanas izmaksām, izmantojot šķeldu. Miķelsons komisijā skaidroja, ka tādējādi pie augošām dabasgāzes cenām tiks ierobežota maksimālā cena, no kuras ražotāji konkurēs, solot zemāku cenu.

Vienlaikus Kalniņš apliecināja, ka Rīgas siltumapgādes sistēma ir gatava 2026./2027. gada apkures sezonai. Hidrauliskās pārbaudes veiktas visās siltumtīklu zonās, bet ēku siltummezglu gatavība pašreiz sasniegusi 75,2%. "Rīgas siltuma" speciālisti pārbaudījuši 6512 no 8661 tā pārziņā esošajiem ēku siltummezgliem, un to pārbaudes turpinās.

Tostarp AS "Rīgas namu pārvaldnieka" fondā pārbaudīti 99,6% jeb 2343 no 2353 ēku siltummezgliem, ārstniecības iestādēs - 66,4% jeb 99 no 149 ēku siltummezgliem, izglītības iestādēs - 67,8% jeb 356 no 525 ēku siltummezgliem, bet pārējā dzīvojamā un nedzīvojamā fondā - 65,9% jeb 3714 no 5634 ēku siltummezgliem.

Gatavi darbam ir arī uzņēmuma siltumavoti, minēja kompānijas vadītājs. Siltumcentrālē "Imanta" līdz apkures sezonas sākumam paredzēts pabeigt ikgadējos apkopes darbus, vienlaikus turpinot ūdenssildāmo katlu modernizāciju.

Uzņēmums kā stabilu vērtē arī klientu maksājumu disciplīnu. Kalniņš stāstīja, ka norēķinu īpatsvars par pēdējiem 12 mēnešiem sasniedzis 97,6%. Apkures pieslēgšana var tikt aizkavēta ēkām, kuru rēķinu apmaksas līmenis pēdējos 12 mēnešos ir zemāks par 80%, tomēr uzņēmumā norādīja, ka šis risks koncentrēts nelielā ēku skaitā.

Ilgtermiņā "Rīgas siltums" plāno mazināt atkarību no dabasgāzes. Uzņēmuma attīstības virzieni paredz palielināt biomasas izmantošanu un siltumapgādes elektrifikāciju, tostarp izmantojot elektrodu katlus un siltumsūkņus, kā arī attīstīt siltuma atgūšanu un akumulāciju.

Kā vienu no jau īstenotajiem risinājumiem Kalniņš minēja 49 MW elektrodu katlu siltumcentrālē "Imanta", kas ļauj izmantot elektroenerģiju siltumenerģijas ražošanai stundās, kad tas ir ekonomiski izdevīgi. Kopš tā nodošanas ekspluatācijā 2025. gada nogalē saražoti 23 000 MWh siltumenerģijas.

Kalniņš komisijā norādīja, ka "lētās dabasgāzes laikmets" Rīgas siltumapgādē ir noslēdzies, tādēļ nākotnē lielāka nozīme būs vietējiem energoresursiem, elektrifikācijai, siltuma atgūšanai un uzkrāšanai.

Uzņēmums saskata potenciālu arī atlikumsiltuma izmantošanā, tostarp no datu centriem. Kalniņš norādīja, ka "Rīgas siltums" ir gatavs nodrošināt pieslēguma iespējas ražotājiem, kas vēlas piegādāt siltumu Rīgas centralizētajai siltumapgādes sistēmai, ja tas ļauj samazināt gala tarifu. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka uzņēmums var investēt tikai tādās tehnoloģijās, kas ir ekonomiski pamatotas un dod ieguvumu patērētājiem.

Kalniņš stāstīja, ka turpmākie sistēmiskie uzlabojumi ietver siltumenerģijas tirgus modeļa pilnveidošanu, "Rīgas BioEnerģijas" integrācijas ietekmes izvērtēšanu un koģenerācijas tarifa metodikas pārskatīšanu, lai ekonomiskais ieguvums no vienlaicīgas elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanas lielākā mērā nonāktu līdz siltumenerģijas gala lietotājiem.

Jau ziņots, ka "Rīgas siltuma" koncerna apgrozījums pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2024. gada 1. oktobra līdz 2025. gada 30. septembrim, bija 239,625 miljoni eiro, kas ir par 3,6% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt koncerna peļņa pieauga vairākkārt un sasniedza 19,888 miljonus eiro.

Mātessabiedrības "Rīgas siltums" apgrozījums attiecīgajā periodā bija 239,618 miljoni eiro, kas ir samazinājums par 3,6%, bet uzņēmuma peļņa pieauga par 61,4% - līdz 6,373 miljoniem eiro.

Koncernā "Rīgas siltums" ietilpst arī SIA "Rīgas BioEnerģija".

"Rīgas siltums" ir viens no galvenajiem siltumenerģijas piegādātājiem Rīgā. Kompānijas kapitālā 49% pieder Rīgas domei, 48,99% - Latvijas valstij, 2% - SIA "Enerģijas risinājumi. RIX", bet "Latvenergo" pieder 0,005% akciju.