Visu atbildību par ūdenstransporta jomu un infrastruktūru Rīgā plānots nodot Ārtelpas un mobilitātes departamentam (ĀMD), sakārtojot arī piestātņu sistēmu, norādīts ziņojumā par pasažieru ūdenstransporta attīstības iespējām Rīgā un priekšlikumiem jaunam akvatorijas pārvaldības modelim, kuru Pilsētas attīstības komiteja plāno skatīt pirmdien, 10. augustā.
Pašlaik pārvaldība ir sadrumstalota starp ĀMD un Mājokļu un vides departamentu. Katram departamentam ir sava pieeja piestātņu nomas izsoļu rīkošanai, informācija par piestātnēm nav atrodama vienkopus. Konstatēts, ka ir jomas, par kurām neatbild neviens departaments.
Tādēļ plānots visas pašvaldības piestātnes noteikt kā satiksmes infrastruktūru un nodot apsaimniekošanā ĀMD. Turklāt šim departamentam tiktu uzdots izstrādāt jaunus pašvaldības saistošos noteikumus ūdenstransporta jomas pārvaldībai Rīgā.
Šādi noteikumi nepieciešami, jo pašlaik nav vienota normatīva, kas regulētu ūdenstransporta jomu Rīgā tā, lai pašvaldība varētu aktīvi to attīstīt un integrēt kopējā pilsētas mobilitātes sistēmā.
Lai attīstītu ūdenstransportu, tiek ieteikts ieviest trīs piestātņu tipus - regulārā pasažieru ūdenstransporta piestātnes, ilgtermiņa piestātnes un īstermiņa piestātnes.
Visas pašvaldības piestātnes varētu piedāvāt nomāt, izsolot nomas tiesības. Ja kuģu operators gribēs uzņemt pasažierus, piestātne būs jānomā.
Šāda sistēma ļaus saglabāt ilgtermiņa piestātnes, ko operatori varētu iznomāt uz gariem nomas termiņiem un izveidot regulārā ūdenstransporta piestātnes, kas darbotos kā sabiedriskā transporta pieturas, norāda pašvaldībā.
Turklāt tiktu izveidotas īstermiņa piestātnes, kas darbotos pēc autostāvvietas principa.
Sakārtojot sistēmu, plānots uzlabot bāzes piestātņu izsoļu kārtību. Pašlaik ĀMD un Mājokļu un vides departaments organizē savā pārvaldībā esošo piestātņu nomas tiesību izsoles atšķirīgos veidos un laikos. Vienīgais vērtēšanas kritērijs ir augstākā piedāvātā cena, kas veicina augstākas cenas lietotājiem, bet neveicina pakalpojumu kvalitātes celšanu, teikts ziņojumā.
Sakārtojot sistēmu, visām nomas piestātnēm būs standartizētas prasības, vērtēšanas kritēriji un izsoļu organizēšanas kārtība.
Izsoles varētu organizēt vismaz sešus līdz 12 mēnešus pirms kuģošanas sezonas sākuma. Turklāt ĀMD varētu ieviest digitālu rezervācijas un apmaksas rīku īstermiņa piestātnēm. Iespējams, to varētu veikt uz "Mobilly" aplikācijas bāzes, kas ļautu attālināti rezervēt iespēju novietot peldlīdzekli un veikt apmaksu tiešsaistē pēc noteikta stundas tarifa.
Ziņojumā arī norādīts, ka nepieciešams atjaunot un uzturēt navigācijas zīmes uz ūdens un uzlabot esošo piestātņu infrastruktūru.
Savukārt regulāras pasažieru ūdenstransporta satiksmes nodrošināšanai starp Vecmīlgrāvi un Bolderāju plānots rīkot iepirkumu pilotprojekta īstenošanai.
Ar iepirkumu plānots nodrošināt regulārus pasažieru braucienus maršrutā Bolderāja - Vecmīlgrāvis piecus mēnešus no maija līdz septembrim. Biļetes cena varētu būt 1,5 eiro.
Sākotnēji varētu tikt nodrošināti divi reisi vienā virzienā no rīta un vakarā.
Operators varētu iekļaut maršrutā citas piestātnes pēc savas iniciatīvas. Plānots noteikt, ka operatoram būs jāveic pasažieru plūsmas uzskaite pakalpojuma izpildes laikā un jāveic lietotāju aptauja.
Ziņojumā arī norādīts, ka jālauž nomas līgums par piestātni kāpņu zonā 11. novembra krastmalā starp Akmens un Dzelzceļa tiltu un jānosaka tā kā regulārā pasažieru ūdenstransporta piestātne.
Tiek ieteikts izveidot jaunas piestātnes 11. novembra krastmalā un Ģenerāļa Radziņa krastmalā, pārbūvēt 11. novembra krastmalu no Vanšu tilta līdz Dzelzceļa tiltam, kā arī iztīrīt Zunda kanālu un Pilsētas kanālu.
Pirmdien, 10. augustā, Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja skatīs minēto ziņojumu, bet pēc tam dosies izbraucienā ar kuģi, lai apskatītu plānoto pasažieru ūdenstransporta pilotprojekta maršrutu starp Bolderāju un Vecmīlgrāvi.
LETA jau ziņoja, ka iedzīvotāji vērsušies pašvaldībā ar lūgumu nodrošināt regulāru prāmju satiksmi maršrutā Vecmīlgrāvis-Bolderāja. Pašvaldība saņēmusi kolektīvo iesniegumu, kuru parakstījis 2331 iedzīvotājs.
Tādēļ dome uzdeva Pilsētas attīstības departamentam vērtēt iespēju izveidot prāmju satiksmi starp Vecmīlgrāvi un Bolderāju.
Darba grupa vērtēja divas iespējas - pasažieru pārvadāšanu un lielmēroga "ropax" tipa kuģu satiksmi, kas paredzēta vieglo automašīnu un kravas transportlīdzekļu pārvadāšanai ar iespēju pārvadāt arī pasažierus.
Iepriekš tika pausta cerība, ka pasažieru pārvadājumus ar kuģīti no Mangaļsalas uz Vecmīlgrāvi testa režīmā varētu sākt vasaras vidū.