Dubultojušās projekta izmaksas; divi pārkāpuma ziņojumi un iespējama parlamentārā izmeklēšana. Kas notiek Stradiņa slimnīcā?

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas A2 korpusa projekts ir kļuvis par vienu no dārgākajiem un sarežģītākajiem Eiropas Savienības līdzfinansētajiem infrastruktūras projektiem Latvijā. Tā izmaksas ir pieaugušas dubultā - no sākotnēji plānotajiem 88,1 miljona eiro līdz 157,4 miljoniem eiro, vēsta Balticnews.com.

Šajā laikā saistībā ar Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas A2 korpusa būvniecību Eiropas Komisijai iesniegti divi Pārkāpumu vadības sistēmas (Irregularity Management System - IMS) ziņojumi. Viens attiecas uz projekta īstenošanas nosacījumu neizpildi, otrs uz publiskā iepirkuma noteikumu pārkāpumu. Savukārt 2025. gada valsts audits konstatēja, ka daļa projekta izdevumu nav attiecināma uz Eiropas Savienības finansējumu

Tagad atklātība nonākuši vairāki fakti un amatpersonu skaidrojumi par notikušo. No oficiālām atbildēm, kas saņemtas no Eiropas Komisijas, OLAF, Latvijas Finanšu ministrijas, Eiropas Revīzijas palātas, Eiropas Prokuratūras (EPPO) un Eiropas Parlamenta, Balticnews.com secināja, ka atbildība par projekta īstenošanu, iepirkumiem, finanšu korekcijām un ikdienas vadību gulstas uz Latvijas iestādēm, nevis Eiropas Komisiju. Turklāt Eiropas Parlamenta Budžeta kontroles komitejas (CONT) koordinators norāda, ka publiski dokumentētie fakti var būt pietiekams pamats parlamentārai izvērtēšanai.

Pārkāpumu būtība

Ziņošana IMS sistēmā ir obligāta, ja pārkāpuma finansiālā ietekme pārsniedz 10 000 eiro. Finanšu ministrija apstiprināja, ka šajā projektā konstatēti divi šādi gadījumi. Pirmais ziņojums, kas Eiropas Komisijai nosūtīts 2025. gada 21. augustā, attiecās uz "noteikto projekta īstenošanas nosacījumu neizpildi", jo objekta apsekošanas laikā tika konstatēts, ka "nebija iespējams pārbaudīt piegādāto, bet vēl neiebūvēto būvmateriālu apjomus." Otrais ziņojums, kas Eiropas Komisijai nosūtīts 2026. gada 12. jūnijā, attiecās uz "publiskā iepirkuma noteikumu pārkāpumu". Līdztekus šiem pārkāpuma ziņojumiem, Latvijas Revīzijas iestāde projektā veica divus auditus — 2023. un 2025. gadā. Pirmais audits sniedza "preventīvus ieteikumus iespējamo projekta īstenošanas risku mazināšanai". Savukārt 2025. gada audits bija daudz kritiskāks — tajā tika identificēti riski "projekta īstenošanā un būvdarbu līguma izpildē", kā arī trūkumi, kuru dēļ daļa projekta izdevumu tika "atzīta par neatbilstošu finansēšanai no Eiropas Savienības fondiem", vienlaikus sniedzot rekomendācijas šo trūkumu novēršanai.

EK: Par projekta īstenošanu bija atbildīgas Latvijas iestādes

Eiropas Komisijas (EK) nostāja, ko EK Komunikācijas ģenerāldirektorāts sniedza DG REGIO vārdā, ir skaidra: par projekta īstenošanu, iepirkumiem, finanšu korekcijām un ikdienas vadību bija atbildīga Latvija, nevis Brisele. Citiem vārdiem, EK nepārprotami norāda, ka atbildība par projekta pārvaldību gulstas uz Latvijas institūcijām.Tāpat EK norādīja, ka līgumiskie jautājumi, tostarp strīdi par maksājumiem apakšuzņēmējiem, ir pakļauti nacionālajam tiesiskajam regulējumam un tos risina Latvijas iestādes.

"Līdz ar to Eiropas Komisijas atbilde ir nepārprotama: atbildība par projekta īstenošanu, tostarp izmaksu un termiņu uzraudzību, gulstas uz Latvijas vadošo iestādi un projekta finansējuma saņēmēju, nevis uz Briseli", norāda Balticnews.com.

Latvijas pārvaldības sistēmā šīs atbildības ir skaidri noteiktas. Finanšu ministrija pilda vadošās iestādes funkcijas, savukārt Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca (PSKUS) ir projekta finansējuma saņēmēja, kas organizēja iepirkuma procedūras ar saviem reģistrācijas numuriem. Vienlaikus Veselības ministrija revīzijas dokumentācijā ir oficiāli norādīta kā projekta "atbildīgā iestāde"

Saskata pamatu padziļinātai parlamentārai izvērtēšanai

Visplašāko izvērtējumu par lietas būtību sniedza Eiropas Parlamenta deputāts un Eiropas Tautas partijas (EPP) koordinators Budžeta kontroles komitejā (CONT) Tomāšs Zdehovskis (Tomáš Zdechovský). Pēc viņa teiktā, CONT parasti ir pamats pieprasīt papildu skaidrojumus Eiropas Komisijai gadījumos, kad projekts rada jautājumus par "ES līdzekļu izmantošanas likumību, atbilstību, saimnieciskumu, efektivitāti vai lietderību". Viņš skaidroja, ka PSKUS A2 projekts varētu atbilst šādiem kritērijiem, jo tam piešķirts ievērojams Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums — sākotnēji kopējās investīcijas bija 140,4 miljoni eiro, tostarp 83,7 miljoni eiro ERAF finansējuma —, vienlaikus publiski zināms par ievērojamu izmaksu pieaugumu, sākotnējā līguma laušanu, būvniecības defektiem, atkārtotām iepirkuma procedūrām un papildu finansējuma piešķiršanu.

Uz jautājumu, vai šī lieta varētu kļūt par pamatu parlamentārai uzklausīšanai vai viedokļu apmaiņai Eiropas Parlamentā, Tomāšs Zdehovskis atbildēja apstiprinoši: "Jā, principā tas ir iespējams." Vienlaikus viņš uzsvēra, ka izmaksu pieaugums pats par sevi "automātiski nenozīmē pārkāpumu vai krāpšanu", taču kopā ar sākotnējā līguma laušanu, atkārtotām iepirkuma procedūrām, finanšu korekcijām un finansējuma pārdali no cita veselības aprūpes projekta tas kļūst par "apstākļu kopumu, kas var būt nozīmīgs parlamentārai izvērtēšanai no pareizas finanšu pārvaldības viedokļa."

Īpaši viņš akcentēja finansējuma pārdali no iecerētā B korpusa projekta, raksturojot to kā "īpaši nozīmīgu, jo tā var radīt jautājumus par to, vai A2 projekta problēmu risināšana nenotiek uz citu veselības aprūpes investīciju prioritāšu rēķina."

Kā projekta izmaksas varēja dubultoties?

Projekta izmaksu pieaugums no sākotnēji plānotajiem 88,1 miljona eiro līdz pašreizējiem 157,4 miljoniem eiro nebija viena atsevišķa lēmuma rezultāts, bet gan vairāku gadu laikā notikušu notikumu kopums, uzskata Balticnews.com. Sākotnējais 88,1 miljona eiro būvniecības līgums tika lauzts 2024. gada 13. februārī pēc domstarpībām par būvdarbu izpildi. Pēc tam sekoja jauns iepirkums, kuru apstrīdēja zaudējušais pretendents un kas tika galīgi apstiprināts tikai pēc atkārtotas izvērtēšanas 2026. gada pavasarī. Tā rezultātā tika noslēgts jauns līgums ar pilnsabiedrību "NSHC Group" aptuveni 96,8 miljonu eiro vērtībā, papildus paredzot vēl 4,76 miljonus eiro papildu darbiem. Pirms būvlaukuma nodošanas VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) tika izlietoti vēl 14,9 miljoni eiro avārijas darbiem, finanšu korekcijām, tiešajiem maksājumiem apakšuzņēmējiem un juridiskajiem izdevumiem. Turklāt 67,9 miljoni eiro, kas sākotnēji bija paredzēti slimnīcas nākamā — B korpusa — būvniecībai, tika pārdalīti A2 korpusa pabeigšanai.

Projekts sākās ar pirmā ES finansējuma pieteikuma iesniegšanu 2018. gadā, kam sekoja otrais pieteikums 2022. gadā. Sākotnēji plānotais 2023. gada marta pabeigšanas termiņš netika ievērots, un pēc sākotnējā būvniecības līguma laušanas 2024. gada februārī vēlāk tajā pašā gadā tika iesniegts trešais ES finansējuma pieteikums.

2026. gada 5. martā kļuva zināms, ka VAS “Valsts nekustamie īpašumi” izsludinātajā atklātajā konkursā par A2 korpusa pabeigšanu piedāvājumus iesniedza trīs pretendenti — SIA “AIMASA” (114,07 miljoni eiro), piegādātāju apvienība “NSHC Group” (sākotnēji 101,56 miljoni eiro) un “SNL Būve” (133,65 miljoni eiro). Iepirkuma komisija par saimnieciski visizdevīgāko atzina “NSHC Group” piedāvājumu, piešķirot tam 91,6 punktus [28].

Uzvarējušā pretendenta finanšu piedāvājumā komisija tomēr konstatēja aritmētisku kļūdu — pēc labojuma “NSHC Group” piedāvājuma cena pieauga no 101,56 miljoniem līdz 120,37 miljoniem eiro, proti, gandrīz par 19 miljoniem eiro. SIA “AIMASA” par konkursa rezultātiem iesniegusi sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB), apstrīdot komisijas lēmumu; sūdzība pieņemta izskatīšanai.

Portāls NRA jau rakstīja, ka paralēli norisinās vēl viena tiesvedība — SIA “Velve”, ar kuru līgums par A2 korpusa būvniecību tika lauzts 2024. gada februārī, vērsusies Administratīvajā rajona tiesā, pārsūdzot IUB 8. janvāra lēmumu, ar kuru noraidīta uzņēmuma sūdzība par VNĪ organizēto iepirkumu. “Velve” lūdz tiesu atcelt šo lēmumu un noteikt aizliegumu slēgt jauno līgumu līdz sprieduma spēkā stāšanās brīdim, uzskatot, ka neskaidrais iepirkums var radīt valstij desmitiem miljonu eiro zaudējumus. Vairāk šeit

Iepirkuma procedūras agrākā posmā par PSKUS A2 korpusa pabeigšanu sūdzību IUB bija iesniedzis tikai viens pretendents — “Velve”; to izvērtējot, IUB atļāva iepirkuma turpināšanu, atzīstot, ka dokumentācija un process atbilst normatīvo aktu prasībām [28].

Tikmēr valdība 24. februārī lēmusi atļaut PSKUS A2 korpusa otrā posma projektā pārsniegt līdzšinējo 90% avansa un starpposma maksājumu slieksni — pretējā gadījumā slimnīcai pašai būtu bijis jārod aptuveni 11 miljonu eiro priekšfinansējums, ko tā, pēc Veselības ministrijas paustā, bez maksātnespējas riska nespēj nodrošināt.

Apakšuzņēmēji joprojām gada samaksu

Kamēr valsts un Eiropas institūcijas diskutē par ziņojumiem un revīzijām, aina uz zemes ir citāda. SIA “Steel Constructor MM”, Latvijas kapitāla metāla būvkonstrukciju piegādātājs un montētājs, publiski aprakstījis, kā divus gadus pēc līguma laušanas ar ģenerāluzņēmēju uzņēmums joprojām gaida norēķinu, lai gan tā veiktais darbu apjoms — aptuveni 95% no līgumā paredzētā — bija praktiski pabeigts

Līgumu par metāla konstrukciju piegādi un montāžu uzņēmums bija noslēdzis 2020. gada beigās ar sākotnējo pabeigšanas termiņu 2021. gada rudenī, taču Covid-19 izraisītie piegāžu pārrāvumi un vēlāk Krievijas karš Ukrainā radīja būtisku metāla cenu pieaugumu un atkārtotu darbu apturēšanu. Pēc uzņēmuma paustā, atsevišķās pozīcijās izmaksas pieauga no plānotajiem aptuveni 600 tūkstošiem līdz gandrīz diviem miljoniem eiro [29].

Uzņēmuma pārstāvis norāda, ka pēc līguma laušanas ar ģenerāluzņēmēju process apstājies pusceļā — bez pabeigtas izpilddokumentācijas, pieņemšanas aktu un pārbaužu nav skaidrs, kurš uzņemsies atbildību par jau veiktajiem darbiem un to garantijām. Neizmaksātie garantijas ieturējumi sasniedz ap 140 tūkstošiem eiro, un objektā joprojām atrodas jau iegādātas, bet nesamontētas metāla konstrukcijas ap 40 tūkstošu eiro vērtībā, kuras nav iespējams izmantot citur.

Uzņēmums uzsver, ka jaunā iepirkuma sagatavošanas gaitā ar apakšuzņēmējiem, kas objektā jau paveikuši lielāko daļu darba, neviens neesot sazinājies, lai noskaidrotu, kas tieši ir izdarīts un kas jāpabeidz — tā vietā publiskajā telpā izskanējuši pieņēmumi, ka daļu ēkas varētu nākties nojaukt un būvēt no jauna.