AS "Rīgas siltums" siltumenerģijas tarifs no šā gada 1. oktobra varētu samazināties par 0,1% - līdz 82,9 eiro par megavatstundu (MWh) bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), liecina kompānijas publiskotā informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", taču vienlaikus uzņēmumā brīdina, ka nākamajā apkures sezonā siltumenerģijas tarifs varētu būt jāpārskata vēlreiz un tas var pieaugt.
Siltumenerģijas ražošanas tarifa pieaugums plānots par 2,8% - no 56,7 eiro par MWh līdz 58,31 eiro par MWh bez PVN, siltumenerģijas pārvades un sadales tarifa pieaugums paredzēts par 4,7% - no 22,03 eiro par MWh līdz 23,07 eiro par MWh, siltumenerģijas tirdzniecības tarifa kāpums plānots par 2,2% - no 1,83 eiro par MWh līdz 1,87 eiro par MWh, akcīzes nodokļa komponentes palielinājums plānots par 42,5% - no 0,4 eiro par MWh līdz 0,57 eiro par MWh, bet neparedzēto ieņēmumu komponente paredzēta 0,92 eiro par MWh bez PVN.
Savukārt no 2027. gada 1. oktobra "Rīgas siltuma" siltumenerģijas tarifs varētu palielināties par 1,1% - līdz 83,82 eiro par MWh bez PVN.
Kompānijā informē, ka tarifa izmaiņas ir saistītas ar jauna ražošanas plāna izveidi, daļu pastāvīgo izmaksu pārskatīšanu, elektrodu katla izbūvi, akcīzes nodokļa izmaiņām un neparedzēto ieņēmumu/ izdevumu izmaiņām.
Attiecīgais tarifu projekts ir iesniegts Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK).
Šobrīd Rīgā maksa par siltumenerģiju ir 83,01 eiro par MWh bez PVN.
Vienlaikus "Rīgas siltuma" izplatītā preses paziņojumā pausts, ka uzņēmuma pašreizējā prognoze liecina - nākamajā apkures sezonā siltumenerģijas tarifs varētu būt jāpārskata vēlreiz un tas var pieaugt. Patlaban gan nav iespējams precīzi noteikt potenciālo pieauguma apmēru, jo to galvenokārt ietekmēs dabasgāzes cenas turpmākajos mēnešos, kas atkarīgas no ārējiem apstākļiem, īpaši notikumiem Hormuza jūras šaurumā, norāda "Rīgas siltumā".
Uzņēmumā norāda, ka pašlaik izmaiņas attiecas tikai uz tarifa pastāvīgo komponenti, kas veido aptuveni trešdaļu no kopējā siltumenerģijas tarifa. Kopš 2023. gada veiktas nozīmīgas investīcijas Rīgas siltumapgādes infrastruktūrā, kas līdz šim tarifā nav pilnībā atspoguļotas. Šīs investīcijas veicina pāreju uz atjaunojamiem energoresursiem un mazina atkarību no dabasgāzes cenu svārstībām.
Vienlaikus, pieaugot šķeldas izmantošanai, audzis arī utilizējamo pelnu apjoms, kā arī pēdējos gados pieaugušas drošības un informācijas tehnoloģiju infrastruktūras izmaksas, kas saistītas ar kritiskās infrastruktūras aizsardzību, norāda "Rīgas siltums".
Uzņēmuma paziņojumā pausts, ka tarifa pastāvīgā komponente sedz ieguldījumus siltumtīklu atjaunošanā, siltumavotu būvniecībā un modernizācijā. Izmaiņas ļaušot "Rīgas siltumam" turpināt infrastruktūras modernizāciju.
Tomēr kopējo tarifa līmeni nākamajā apkures sezonā lielākoties noteiks tarifa mainīgā daļa, kas ir tieši saistīta ar energoresursu cenām, īpaši dabasgāzes cenu dinamiku. Šajā segmentā situācija pašlaik saglabājas mainīga - pēdējo mēnešu laikā, pieaugot ģeopolitiskajai spriedzei Tuvo Austrumu reģionā, būtiski augušas dabasgāzes cenas, un pašreizējais tarifs aprēķināts pie TTF dabasgāzes cenas 33 eiro par MWh, kamēr šobrīd tā svārstās ap 50 eiro par MWh, kas ir aptuveni par 50% vairāk, skaidro uzņēmumā.
Pavasara un vasaras sezonā, pateicoties šķeldas katlumājām un "Rīgas situma" elektrodu ūdens sildāmajam katlam, dabasgāzes izmantošana Rīgas siltumapgādē ir minimāla. Gatavojoties nākamajai apkures sezonai, nepieciešams veikt dabasgāzes iepirkumus un neprognozējamās dabasgāzes tirgus svārstības var ietekmēt nākamās apkures sezonas tarifu, brīdina siltuma ražotājs.
Precīzāka ietekme uz tarifu būs zināma pēc vairāku būtisku priekšnoteikumu izpildes - vienošanās ar AS "Latvenergo" par siltumenerģijas iepirkumiem, SPRK noteikto cenu griestu ieviešanas siltumenerģijai, dabasgāzes iepirkumu veikšanas un plānoto siltumenerģijas tirgus uzlabojumu ieviešanas, norāda "Rīgas siltums".
Uzņēmumā skaidro, ka, līdzīgi kā pirms iepriekšējās apkures sezonas, arī patlaban tas īsteno pasākumus, lai iespējami mazinātu tarifa pieaugumu. Šogad dabasgāze tiek iegādāta pakāpeniski, lai diversificētu riskus un mazinātu notikumu Tuvo Austrumu reģionā ietekmi uz Rīgas siltumapgādes tarifu. Vienlaikus uzņēmums turpina sekot tirgus cenu dinamikai, attīstīt siltumenerģijas dienas tirgu un palielināt atlikumsiltuma izmantošanu Rīgas siltumapgādē.
"Rīgas siltums" vērš uzmanību, ka tas nevar ietekmēt pasaules dabasgāzes cenu, taču var samazināt tās ietekmi uz rīdziniekiem, tāpēc uzņēmuma stratēģiskais virziens esot pakāpeniska atkarības mazināšana no dabasgāzes, kas joprojām būtiski ietekmē siltumenerģijas tarifu.
"Uzņēmums attīsta atjaunojamo energoresursu jaudas, paplašina atlikumsiltuma izmantošanu, palielina ražošanas elastību un turpina infrastruktūras modernizāciju. Šo pasākumu mērķis veidot drošāku un pret cenu svārstībām noturīgāku siltumapgādes sistēmu Rīgā. Būtiskākie attīstības virzieni: elektrodu katlu integrēšana siltumapgādē, biomasas iekārtu izbūve, esošo iekārtu efektivitātes paaugstināšana (siltumsūkņu tehnoloģijas), siltumenerģijas akumulācijas jaudu izbūve," teikts "Rīgas siltuma" paziņojumā.
LETA jau vēstīja, ka "Rīgas siltuma" koncerna apgrozījums finanšu gada pirmajā pusgadā, kas ilga no 2025. gada 1. oktobra līdz 2026. gada 31. martam, bija 208,386 miljoni eiro, kas ir par 10,1% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, savukārt koncerna peļņa pieauga par 20,6% un sasniedza 40,254 miljonus eiro.
Mātessabiedrības "Rīgas siltums" apgrozījums attiecīgajā periodā bija 208,381 miljons eiro, kas ir pieaugums par 10,1%, bet uzņēmuma peļņa pieauga par 56,1% - līdz 35,081 miljonam eiro.
"Rīgas siltums" ir viens no galvenajiem siltumenerģijas piegādātājiem Rīgā. Kompānijas kapitālā 49% pieder Rīgas domei, 48,99% - Latvijas valstij, 2% - SIA "Enerģijas risinājumi. RIX", bet "Latvenergo" pieder 0,005% akciju.