Latvijas lielākajam dievnamam - Rīgas Domam – svinam 800 gadu jubileju. Daudzo jubilejas pasākumu noslēgumā svētdien, 31. jūlijā, plkst. 12.00 tiešraidē no Rīgas Doma Latvijas Televīzija pārraidīs Svētku un pateicības dievkalpojumu par Doma 800 gadu vēsturi mūsu zemē.
Dievkalpojumu bagātinās īpaši izvēlēta dažādu gadsimtu mūzika un baznīcas viesu piedalīšanās. Dievkalpojumu savā katedrālē vadīs arhibīskaps Jānis Vanags.
Šī svētku dievkalpojuma muzikālais ietērps būs kā ceļojums cauri bagātīgajiem Rīgas Doma mūzikas gadsimtiem. Dažādos laikos Rīgas Domā skanējis ļoti daudz dažādas mūzikas ar vienu virsmērķi – pagodināt Dievu un uzrunāt klausītāju sirdis. Te darbojušies daudzi talantīgi un radoši mūziķi.
Dievkalpojumā skanēs 14. gadsimta gregoriskais dziedājums „Terribilis est”, kas uzskatāms par senāko muzikālo liecību Latvijas mūzikas vēsturē, Doma kantora Paula Bucēna (Paulus Bucenus Philorodus, 1548-1586) motete „Converte me, Domine”, kā arī nozīmīgā vācu komponista Johana Valentīna Mēdera (Johann Valentin Meder, 1649-1719) garīgais koncerts „Ach Herr, strafe mich nicht”. Mēders pēdējos divdesmit savus dzīves gadus ir darbojies kā Doma kantors.
Vēl viens nozīmīgs vārds, kas jāmin sakarā ar Doma mūzikas dzīvi, ir Georgs Mihaels Tēlemanis (Georg Michael Telemann, 1748-1831), kurš ir slavenā vācu komponista Georga Fīlipa Tēlemaņa mazdēls. Viņš Rīgas Domā faktiski visu savu dzīvi darbojies kā kantors, ērģelnieks un visu Rīgas baznīcu mūzikas direktors. Dievkalpojuma sākumā skanēs Tēlemaņa komponētā kantāte „Ewiger, Allmächtiger”.
Domā darbojušies arī vairāki nozīmīgi latviešu mūzikas dižgari. Kā nozīmīgākais no tiem jāmin komponists un ērģelnieks Alfrēds Kalniņš (1879-1951), kura Fantāzija ērģelēm izskanēs dievkalpojuma noslēgumā. Un, visbeidzot, arī šodien Rīgas Domam tiek rakstīts daudz jaunas mūzikas – paaudžu tradīcijas tiek turpinātas. Šajā dievkalpojumā savu pirmatskaņojumu piedzīvos komponistes un Rīgas Doma draudzes locekles Solveigas Selgas 138. Psalms.