Gatavo piestātņu būvi Krievu salā

Sabiedrībai redzamā Daugavas padziļināšana starp Vanšu tiltu un Jūras pasažieru ostu ir tikai sastāvdaļa visas Rīgas brīvostas pārkārtošanā.

Ostas pārveidošanas vadmotīvs ir kravu termināļu pārvirzīšana pēc iespējas tālāk no Rīgas centra un pēc iespējas tuvāk jūrai. Tagad ogļu pārkraušana kuģos notiek Daugavas labajā krastā, kur tirdzniecības osta tika uzbūvēta padomju periodā. Tas jau ir dažus kilometrus tālāk no Vecrīgas nekā pagājušā gadsimta 20. gados, kad kuģi vēl nāca līdz Rīgas pilij, tomēr tika saglabāts princips pievest kravas tuvāk pilsētai, nevis jūrai. Tas kļuva aizvien dārgāk un grūtāk atbilstoši tam, kā palielinājās kuģu kravnesība un apmēri. Pakāpeniskās pārmaiņas šā gadu tūkstoša sākumā rezumēja Rīgas attīstības plāns: osta jāpārvieto tuvāk jūrai.

Labie un pareizie nodomi prasa naudu, kādas Latvijā bieži vien nav. Arī ogļu ostas pārvietošana kļuva reāli iespējama tikai pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, kas piešķir savām dalībvalstīm naudu infrastruktūras objektu attīstīšanai. Šīs naudas piesaistīšana Krievu salai turpinās kopš 2005. gada un ir novedusi līdz lēmumam, ka ES Kohēzijas fonds segšot pusi no ostas izbūves izmaksām. Pašlaik projekta izmaksas ir noteiktas nepilni 89 miljoni latu. Nauda ir pietiekami liela un vilinoša, tāpēc nav trūcis mēģinājumu pierādīt, ka labāk būtu to ieguldīt citās vietās un projektos. To diktēja konkurence starp Latvijas ostām, neatbilstība starp valdošajām partijām Rīgas domē un valstī un droši vien vēl citi iemesli. Daļa sabiedrības bija gatava paust sašutumu par kaitējumu putniem, kādu tiem nodarīs pierasto ligzdošanas vietu atņemšana, kaut osta skaidro, ka sala pārpurvojusies un kļūtu putniem nederīga arī bez cilvēku iejaukšanās. Tagad vairāki desmiti hektāru pārvērsti par smilšu klajumu.

Pēc daudzu šķēršļu pārvarēšanas Rīgas brīvostas pārvalde šā gada sākumā izsludināja konkursu par tiesībām būvēt piestātnes Krievu salā. Pavasarī konkurss noslēdzās ar pilnsabiedrības BMGS S (būvfirmu BMGS un Skonto apvienība) un divu pārējo konkursa dalībnieku sūdzībām Iepirkumu uzraudzības birojā (IeUB). Birojs sākotnēji solīja izskatīt sūdzību 1. jūlijā un paziņot savu lēmumu mēneša sākumā, bet lēmums tiek solīts augusta sākumā. IeUB Juridiskā departamenta direktore Evija Mugina apstiprināja, ka birojs ir 1. jūlijā uzklausījis sūdzētāju un brīvostas administrācijas argumentus un konstatējis, ka lietas izpēte ir sarežģītāka, nekā birojs bija sākotnēji rēķinājies.

Zaudējušie konkursa dalībnieki ir Vācijas kompānija Josef Möbius BauAktiengesellschaft (Josef Möbius) un apvienība AarsleffMerko, ko veido Dānijas uzņēmums Aarsleff ar Igaunijas Merko Ehitus (Latvijas Merka mātes uzņēmums, jo meitas uzņēmums ir pārāk sīks attiecībā pret konkursā izvirzītajām prasībām). Ostas izvēles pamatojums ir tāds, ka atrasts «saimnieciski izdevīgākais» piedāvājums, nevis zemākā cena.

Rīgas brīvostas valdes loceklis un konkursa komisijas priekšsēdētājs Viesturs Silenieks konkursa rezultātus skaidro tā, ka konkursa dalībnieku nosauktās cenas nav bijušas salīdzināmas, jo katra ietvērusi dažādus nosacījumus par nodokļu iekļaušanu un projekta detalizāciju. Ostas piesaistītajiem ekspertiem nācies pētīt, ko īsti katrs konkursa dalībnieks piedāvā paveikt par nosaukto būvdarbu cenu. Tālāk eksperti izteikuši vērtējumu par piedāvājumu izpildes ticamību, ņemot vērā to, cik detalizēti katrs konkursa dalībnieks ir atklājis savus plānus: būs jānodala ūdens un sauszeme ar rievsienu 2 kilometru garumā – kā tā tiks atvesta, kur glabāta līdz izmantošanai utt.; kāda ražotāja un kāds cements tiks lietots. V. Silenieks uzsver, ka tie ir tikai daži piemēri no daudziem jautājumiem, pēc atbildēm uz kuriem radies viedoklis par uzņēmumu spējām izpildīt saistības.

Kamēr ritēja konkurss Latvijā, atnāca ziņa no Lietuvas, ka Josef Möbius atzīts par uzvarētāju konkursā darbiem Klaipēdas ostā, bet veikt tos atteicies. Lietuvas preses ziņu pārbaudījušais Dienas Bizness noskaidrojis, ka Josef Möbius šādu rīcību nenoliedz, bet izskaidro ar savu aizņemtību citos objektos, kas neļauj gaidīt, kamēr Klaipēdas osta izstrīdēsies ar konkursā zaudējušiem dalībniekiem.

Gaidīšanas režīms diemžēl ir neizbēgams pavadonis vismaz publisko iestāžu rīkotajiem konkursiem ne tikai Lietuvā un Latvijā. Pat ja šejienes IeUB pildīs savu solījumu paziņot lēmumu augusta sākumā, konkursa uzvarētājs nevarēs doties būvēt ostu augusta vidū. Uzvarētājam būs jāgaida, kad un kā beigsies nākamais konkurss starp bankām par tiesībām finansēt būvdarbus, līdz brīdim, kad jau paveikto darbu izmaksas sāks nosegt Kohēzijas fonds. Banku konkurss noslēgsies vēlāk nekā būvdarbu sezona, tāpēc būvdarbiem Krievu salā jāsākas tikai nākamajā pavasarī. Vēl pēc pāris gadiem Rīgas brīvosta varētu paziņot, ka arī Rīgā spēj piekraut Panamax tipa kuģi apmēram diennakts, nevis 2–4 diennakšu laikā. Šāda kuģa stāvēšanas izmaksas ir vairāk nekā 15 000 latu diennaktī, kas nosaka ostu sacensību par īsāko kuģu apkalpošanas laiku.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais