Ušakovs mājās atgriežas novājējis, bet apņēmīgs

© f64

Mīnus desmit kilogrami svara – tāda ir Rīgas domes priekšsēža Nila Ušakova bilance pēc pusotra mēneša pavadītā laika Berlīnes klīnikā. Viņš sapratis, ka šogad maija beigās Rīgas maratona laikā bija pārvērtējis savus spēkus, tāpēc 100 metru pirms pusmaratona finiša sabruka. Nākamgad Rīgas rātskungu maratonā atkal varēs redzēt – nu jau dalot medaļas pēc finiša.

«Cerams, ka būšu mazliet gudrāks,» īsi nosaka N. Ušakovs, kurš pagājušās nedēļas nogalē atgriezās mājās un pirmdien atsāka darba gaitas. Vācu mediķi viņam piektdien noslēguši slimības lapu un ieteikuši vēl kādu laiku atpūsties, bet N. Ušakovs jau ķēries pie darbiem. «Medicīna ir tāda lieta, kad nevar visu precīzi prognozēt. Kad biju intensīvajā palātā, teica, ka tas varētu prasīt no četrām līdz sešām nedēļām. Es tiku ārā pēc trim ar pusi. Rehabilitācija varēja prasīt no trim līdz sešām nedēļām. Tiku ārā pēc trim. Varbūt vecums un vēl kaut kas palīdzēja,» spriež Rīgas domes priekšsēdētājs.

Sabiedrības lielo interesi par galvaspilsētas vadītāja veselības stāvokli varēja izjust caur medijiem, kuri brīvdienās neveiksmīgi centās sagaidīt N. Ušakovu, ielidojot Rīgas lidostā.

«Nebija nekādu noslēpumu, es plānoju atgriezties brīvdienās. Vai tas būtu sestdien vai svētdien, tas nav galvenais pasākums valsts dzīvē, kurā dienā konkrēti atgriežas viens konkrēts Latvijas pilsonis,» apgalvo Rīgas mērs.

Arī pirmdienas rītā, kad pie Rīgas domes Neatkarīgā centās sagaidīt N. Ušakovu, neviens nezināja un nemācēja teikt, cikos īsti priekšsēdis ieradīsies darbā. Taču ap pusdesmitiem rītā viņš raitā solī devās pāri Rātslaukumam, lai pēc mirkļa tiktos ar savu vietnieku Andri Ameriku, kurš mēra slimības laikā esot izcili ticis galā ar pienākumiem. Tikšanās laikā kāda kundze gados ieradās Rīgas domē, lai personiski pasniegtu ziedus un vēlētu labu veselību turpmāk. Šonedēļ N. Ušakovs iecerējis pakāpeniski iejusties, lai jau nākamnedēļ ar pilnu sparu ķertos pie darbiem.

Uz Neatkarīgās jautājumu, kā tiks izlietoti sabiedrības saziedotie līdzekļi viņa ārstēšanai, N. Ušakovs atbild, ka šonedēļ saņems rēķinu no Vācijas klīnikas un pāri palikušo naudu novirzīs bērniem. «Plānoju atdot bērniem, kam nav iespējams aizbraukt uz ārzemēm ārstēties. Es trešdien tikšos ar Veselības norēķinu centra vadību. Mana personiskā pozīcija ir tāda – kad biju Berlīnē, aizgāju pie tiem četriem bērniem no Rīgas un Ogres, kas tur ārstējās. Viņi saņem naudu tieši no norēķinu centra. Ja man ir saziedota nauda, vai ir jāņem nauda no valsts, kas ir ierobežota? Tas ir atklāts jautājums. Mana pozīcija ir tāda, ka to nevajadzētu darīt,» uzskata N. Ušakovs.

Attiecībā par gaidāmajām vēlēšanām viņš norāda, ka tas ir tiešais pienākums kā Saskaņas centra vadītājam piedalīties vēlēšanās, un izsaka prognozi, ka parlamenta vēlēšanās iegūs vairāk nekā 29 vietas no esošā parlamenta.

Viņš atmiņā restaurē 22. maija notikumus. «Skrienot cilvēkam dažreiz rodas pārslodze, kas ietekmē muskuļus. Kā rezultātā asinīs iekļūst toksīni, kas ietekmē iekšējos orgānus. Manā gadījumā tas bija apdraudējums aknām un nierēm. Bija varbūtība, ka man būtu nepieciešama aknu transplantācija. Divas trīs nedēļas nefunkcionēja nieres,» tā Ušakovs, apgalvojot, ka nekādus enerģijas dzērienus nav lietojis. «Esmu pārvērtējis savus spēkus, piedalīties maratonā, gribot noskriet krietni ātrāk nekā pērn, un rezultāts diemžēl bija tāds, kāds ir. Vienīgais, ko tajā dienā lietoju, bija preses sekretāres Annas Kononovas nopirktais Mars batoniņš un kafija.»

Tieši mēra palīdze preses jautājumos ir tā, kas faktiski visu šo laiku nodrošināja sabiedrības informētību par Rīgas rātsnama saimnieka veselības stāvokli. A. Kononova bija tā, kura pusotra mēneša laikā gandrīz katru nedēļu devās komandējumā uz Berlīni. Sešas reizes Berlīnē, apskatot iekāpšanas kartes, secina A. Kononova. «Pirmo reizi devos nākamajā dienā pēc Nila aizvešanas uz Berlīni, jo jūs [žurnālisti] jau man nelikāt mieru. Galvenais bija atbalstīt sievu un sniegt informāciju. Otrajā dienā aizgāja bauma, ka viņš nomiris, neatceros, cik bija ienākošie zvani, taču man bija svarīgi pa tiešo pateikt, ka tās ir muļķības. Visi sūdzas, ka ir informācijas trūkums, taču laikam ir grūti saprast, cik sarežģīta ir tā situācija. Tāpēc pirmajā dienā bija preses konference ar ārstu Latvijā,» atceras N. Ušakova preses sekretāre.

Patīkamu pārsteigumu dienu pirms Līgo svētkiem vairākās televīzijās pēc N. Ušakova iniciatīvas sarīkoja A. Kononova. Viņa kopā ar domes algoto fotogrāfu un operatoru devās uz Berlīni, lai klātienē nofilmētu Rīgas vadītāja apsveikumu. Līdzīgs video apsveikums tika sarūpēts arī domes darbiniekiem. «Visi bija ļoti satraukušies un gaidīja ziņas. Tas bija tas apbrīnojamais gadījums, kad cilvēki bija vienojušies vienotā dziesmā. Es dzirdēju atbalsta vārdus no cilvēkiem, par kuriem nekad nebūtu domājusi, ka tas vispār viņus uztrauc. Naudu skaitīja cilvēki no mana paziņu loka, no kuriem vismazāk gaidīju,» stāsta Anna.

«Pat Berlīnē žurnālisti gribēja viņu uzmeklēt, daži zvanīja ar lūgumu pateikt adresi. Es īsti nesaprotu to sašutumu. Ir jāsaprot – klīnika Berlīnē atšķiras ar to, ka ārsti nepateiks, kurā vietā ir pacients, bet arī to, vai vispār ir šāds pacients. Ir jāatšķir, kad cilvēks ir politiķis un kad viņš ir pacients. Un kas ir svarīgāk. Es sapratu, ka visi bija uztraukušies un pārdzīvoja, bet jāņem vērā, ka vēl ir ģimene,» piebilst N. Ušakova preses pārstāve.

Viņa gan noliedz, ka būtu darbojusies kā tāds kardināls, jo galvenais bija nodot vēstījumu sabiedrībai, ka veselība uzlabojas un būs labi. Annai iekšējs miers iestājās tikai tad, kad viņa savām acīm klātienē ieraudzīja, ka Rīgas domes vadītājs staigā savām kājām.

Un katru reizi, kad N. Ušakovs bija pie samaņas, viņa līdzi veda rupjmaizi. «Medus tur jau bija atvests līdzi. Plānojām darbu. Izrunājām tās lietas, kas jāatliek, ko var darīt tagad. Vienkārši izrunājām darba plānus. Dokumentus nevedu, jo uz Berlīni brauca arī citi biroja darbinieki,» precizē A. Kononova.

Latvijā

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais