Ģimene ar maziem bērniem var palikt bez vienīgā mājokļa - pārdevējs izrādījies krāpnieks
Ģimene ar maziem bērniem var palikt bez vienīgā mājokļa, jo pārdevējs izrādījies krāpnieks, ziņo raidījumā "Nekā Persnīga".
Tādā situācijā nonākusi Stankeviču ģimene. Rīgas apgabaltiesa lēmusi viņiem atņemt dzīvokli, jo tas pienākas Krievijas pilsoņa firmai.
Pirms 12 gadiem Imantā pārdošanā nonāca dzīvokļi jaunajā projektā "Dammes liepas". Apsargājama teritorija, bērnu spēļlaukumi, sakopta vide. Projekta attīstītājs bija Nataļjas un Ivara Rudzīšu uzņēmums “Ordo Agency”, bet zemesgrāmatā dzīvokļi bija ierakstīti uz firmas “Vladir Investments” vārda.
Ineses Stankevičas stāsts: "Viss sācies ar sludinājumu. Kaspars ieraudzīja, atsūtīja man. Tolaik sludinājumā cena par dzīvokli bija 112 tūkstoši. Pēc tam pagāja kāds brīdis, un tad Kaspars atkal skatījās dzīvokļus, jo es tajā laikā sēdēju ar maziem bērniem mājās. Un tad viņš man atkal atsūta šo pašu dzīvokli. Tad cena bija 108 tūkstoši. Nu, un viņš man saka, ka baigi labā cena, tas ir ļoti izdevīgs piedāvājums. Nu, jāiet skatīties. Nu, tad mēs gājām skatīties. Es atceros, ka tas bija 2019. gada decembris. Pirmajam bērnam bija divi gadiņi, mazākajam bija nepilni trīs mēneši vēl tikai."
Dzīvokļa pārdevējs bijis Mārtiņš Vērdiņš, kas bija projekta “Dammes liepas” mājas lapā vienīgā norādītā kontaktpersona. Viņš bija nosaukts par nekustamo īpašumu aģentu. “Ordo Agency” lapā viņa foto gozējās uzreiz zem Nataļjas un Ivara Rudzīšiem.
Uz tikšanos Mārtiņš ieradās ar diviem maziem bērniem un nekādas aizdomas nav izraisījis.
Inga Stankeviča apgalvo, ka rīkojušies likuma kārtībā un paļāvušies uz zemesgrāmatu, notāra un uz bankas iesaisti.
Kaspars un Inga ievācās jaunajā mājvietā īsi pirms pandēmijas sākuma. Ar dzīvokli nekādu problēmu nebija, izņemot to, ka pārdevējs Mārtiņš nebija nodevis pastkastītes atslēgas.
"Es Kasparu visu laiku bakstīju, lai viņš paprasa Mārtiņam, ka vajag to atslēdziņu, jo Mārtiņš teica, ka viņa esot, bet nav laika mums viņu iedot. Nu, un tad bija kaut kāds aprīlis, kad es ļoti labi atceros, es viņam teicu, ka mums vajag beidzot to pastkastīti dabūt sev pieejamu. Un tad Kaspars nogāja lejā un uzlauza viņu. Un tur mēs atradām vēstuli no policijas," atceras sieviete.
Vēstulē bija rakstīts kas pārsteidzošs: "Dzīvoklis ir arestēts kriminālprocesā". Policija neko vairāk ne tobrīd, ne vēlāk telefoniski nestāstīja. Arī Mārtiņš uz zvaniem neatbildēja, bet rakstiski solīja, ka tas viss ir pārpratums.
Kaspars komentē: "Mums to dzīvokli arestēja. Kopš tā laika mēs dzīvojam tādās bailēs šo dzīvokli zaudēt un faktiski palikt ar milzīgu kredītu aptuveni 90 tūkstošu eiro apmērā. Un pēdējais tiesas spriedums paredz tieši šādu iznākumu."
2022. gada pavasarī atnāca pavēste ierasties uz tiesas sēdi. Izrādījās, ka dzīvokļa patiesais īpašnieks ir uzņēmums "Vladir Investments", kas pieder Krievijas pilsonim Vladimiram Fedulovam. Uzņēmums Mārtiņam Vērdiņam pirms vairākiem gadiem bija izdevis pilnvaru pārdot un izīrēt dzīvokļus. Taču Vērdiņš dzīvokli pārrakstījis sev un pārdevis, naudu paturot. Pats vainīgais gan apgalvoja, ka mutiski viņam divi dzīvokļi apsolīti kā atlīdzība.
Kaspara un Ingas izredzes saglabāt dzīvokli neizskatās labi. Likums nosaka, ka nozagtā manta jāatgriež cietušajam. "DNB Banka" to savulaik apstrīdēja Satversmes tiesā, bet zaudēja.
Tiesā Stankeviču advokāts argumentēja - krāpnieks ir uzņēmuma darbinieks un strīds jārisina no Vērdiņa piedzenot naudu, ko viņš ieguva no dzīvokļa pārdošanas.
Zvērināts advokāts Jānis Pušpurs komentē, ka ja nodoms ir iegūt naudas līdzekļus, tad tā noziedzīgi iegūtā manta jau ir šie naudas līdzekļi. Tātad pirkuma maksa, kas bija jāatdod darba devējam.
Kaspars Stankevičs ir nobažījies par situāciju: "Ja jau viņi tik ātri var arestēt to mūsu dzīvokli, faktiski pāris nedēļu laikā kopš iegādes, tad tikpat operatīvi var arestēt arī tos naudas līdzekļus, ko tas pārdevējs un saistītās personas ieguva, un tas būtu visiem aiztaupījis daudz nervus un mums finanšu līdzekļus galu galā."
Tiesvedības sākums esot bijis cerīgs. Pirmajā instancē Ekonomisko lietu tiesa Vērdiņu atzina par vainīgu vairākos noziegumos - piesavināšanās lielā apmērā, naudas mazgāšana, kā arī viltota dokumenta izmantošana mantkārīgā nolūkā. Dzīvokli lēma atstāt Stankeviču ģimenei. Taču Rīgas apgabaltiesa lēmumu atcēla un lika skatīt vēlreiz. Arī otrajā reizē jau cits Ekonomisko lietu tiesas tiesnesis dzīvokli atstāja Stankevičiem. Lēmums detalizēti argumentēts.
Gan firma, gan prokuratūra par tiesas spriedumu iesniedza protestu.
Prokurors Aivis Zalužinskis stāsta, ka tika konstatēts vienas daļas sprieduma neatbilstība Kriminālprocesa likuma normai, un tāpēc tika iesniegts protests, jo tur nav citu iespēju prokuroram, kā nereaģēt. Pretējā gadījumā tā būtu bezdarbība no prokurora puses.
Otrajā instancē Rīgas apgabaltiesa lēma, ka dzīvoklis jāatgriež uzņēmumam. Tādā gadījumā Stankeviču vienīgā iespēja panākt taisnību būtu attiesāt par dzīvokli samaksāto no Vērdiņa. Tiesu spriedumi liecina, ka parādu piedzinēju dēļ viņa alga gadiem tika maksāta sievas kontā. Īpašumus un ienākumus viņš slēpis, tāpēc izredzes ko atgūt būtu mazas.
Zvērināts advokāts Jānis Pušpurs ir parliecināts, ka ir reālā iespēja piedzīt šo naudu aizskartās mantas īpašniekiem, ja gadījumā šo mantu konfiscē un īpašumtiesības atzīst cietušajam, faktiski ir pietuvinātas nullei, jo arī citos gadījumos, kas arī praksē ir bijušas, un arī no novērojumiem kolēģu lietās, tad faktiski tas, iespējams, būs tikai izpilddokuments bez reālas izpildes.
Uz ko prokurors atbild, ka ja nekustamais īpašums, piemēram, ir noziedzīgi iegūts cietušiem vai nu izkrāpts, vai citādi prettiesiski atsavināts, šis īpašums ir jāatgriež cietušajam. Likumā ir skaidri gaiši pateikts, tur nav nekādas alternatīvas. Vienīgā alternatīva, kas ir paredzēta kriminālprocesa likuma 360. pantā, tas ir tas gadījums, kad valstij ir piekritīgs šis īpašums.
Saeima pirms vairākiem gadiem uzdeva Ministru kabinetam izstrādāt regulējumu, kā aizsargāt godīgus cilvēkus, kas iegādājušies izkrāptu īpašumu. Grozījumu aizvien nav un nebūs, jo secināts, ka tas būs pārāk sarežģīti.
Taču Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumus Anda Smiltēna skaidro: "Šo gadu laikā ir bijuši mēģinājumi izstrādāt likumprojektu, kurš patiešām sasniegtu mērķi un patiešām nodrošinātu atlīdzinājumu labticīgajam ieguvējam, tomēr pēc vairākām diskusijām ekspertu starpā mēs secinām, ka šobrīd cita veida kā iegūt pārliecību, ka persona tik tiešām ir labticīgais ieguvējs, nav ārpus kriminālprocesa."
Inga: "Mums šobrīd ir 40, kredīts ir līdz 60 gadu vecumam, bišku ilgāk. Tas būs pirmspensijas vecums. Atlikums šobrīd ir 90 tūkstoši. Un mums draud palikt uz ielas. Tās ir mūsu vienīgās mājas. Un mūsu bērniem arī tās ir vienīgās mājas."
Tieslietu ministrijas atbilde uz šo situāciju:
Tieslietu ministrija ir izvērtējusi un secinājusi, ka šajā gadījumā likumā nevar ierakstīt tādu normu, kas būtu taisnīga visos gadījumos un neprovocētu tālāku krāpšanu ķēdi. Tātad taisnīgs risinājums ir panākams tikai, vērtējot katru lietu individuāli, pie tam svarīgi, lai jautājumu par ieguvēja labticīgumu būtu iespēja vispusīgi izmeklēt. To nevar izdarīt likumdevējs, bet to varētu darīt tiesa, kas vērtē katru gadījumu un redz individuālās situācijas.
Šajā konkrētajā lietā Ekonomisko lietu tiesa jau mēģināja to darīt pirmajā instancē, bet apgabaltiesa pamatoti norādīja, ka saskaņā ar spēkā esošo regulējumu tiesa to nevarēja darīt.
Tas, ko Tieslietu ministrija redzētu kā iespējamu risinājumu - grozīt Kriminālprocesa likumu, atļaujot tiesai gadījumos, kur saduras cietušā un labticīgā ieguvēja intereses, individuāli izvērtēt un lemt, pie kā paliek manta. Likumā nekad nevarēs uzskaitīt visus iespējamos izņēmumus. Savukārt tiesai, redzot konkrētās lietas faktiskos un tiesiskos aspektus, būs iespēja atjaunot taisnīgumu.
Raimonds Groza ir bijušais SIA "Dzintaru 34" valdes loceklis. Viņa rezumē par situāciju ir: "No šīs tiesas iznākuma atkarīgs arī tas, kā rokās nonāks Stankeviču dzīvoklis, ja to konfiscēs - Bolotova, Fedulova vai Rudzīšu."
Stankeviči apgabaltiesas spriedumu apstrīdējuši Augstākajā tiesā.
Mārtiņš Vērdiņš “Nekā personīga” apgalvoja ka atrodas ārzemēs un attālinātai intervijai nepiekrita. Arī “Vladir Investments” advokāts atteicās no sarunas.
Pārdevējs bija Mārtiņš Vērdiņš. Projekta “Dammes liepas” mājas lapā viņš bija vienīgā kontaktpersona, nosaukts par nekustamo īpašumu aģentu. “Ordo Agency” lapā viņa foto gozējās uzreiz zem Nataļjas un Ivara Rudzīšiem.
Uz tikšanos Mārtiņš ieradās ar diviem maziem bērniem un nekādas aizdomas neraisīja.
