Pansionātā mirušu sievieti teju apglabā bez radinieku ziņas
Privātā sociālās aprūpes centra “Liepa” klientes tuvinieki pēc mātes nāves nostādīti fakta priekšā – viņas ķermenis bez saskaņošanas jau bija nogādāts konkrēta apbedīšanas biroja morgā, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.
Ērika (vārds mainīts) mātei 86 gadu vecumā veselība strauji pasliktinājās. Radinieki nolēma, ka drošāk viņai būs sociālās aprūpes iestādē. Pēc ilgstošas meklēšanas vienīgā brīvā vieta pavērās privātajā pansionātā “Liepa” Rīgā. Līgumu noslēdza pagājušā gada oktobrī.
Kādā decembra dienā, kad bija pieteikta vizīte, mammu vairs satikt neizdevās - pēc diviem mēnešiem pansionātā viņa bija mirusi. Telefonsarunā pansionāta darbiniece, paziņojot par nāvi, piebildusi, ka mirstīgās atliekas jau bija aizvestas uz konkrēta apbedītāja morgu.
“Tad šinī gadījumā vienkārši patvaļīgi pārvietot - tas radīja jautājumu, kāpēc? Kad mums par pārvietošanu Rīgas robežās šis apbedīšanas birojs prasīja 290 eiro, tad varbūt arī radās atbilde,” sacīja Ēriks. Pēc pretenzijām cenu izdevās samazināt līdz 220 eiro.
Mirstīgās atliekas SAC “Liepa” bija nodevis apbedīšanas birojam “Atvadas”. Ar šo uzņēmumu iestādei ir līgums par apbedīšanas organizēšanu tiem klientiem, kuriem nav piederīgo. Taču līgumā ar Ēriku šāda rīcība nebija noteikta.
“Šis ir pirmais gadījums, kad būtu kaut kāda problēma. Mēs strādājam 20 gadus. Mēs strādājam ar “Atvadām” - ar lielāko apbedīšanas biroju Latvijā, atpazīstamāko un, man liekas, pašu solīdāko. Es nezinu, par ko ir problēma,” pauda pansionāta komunikācijas vadītājs Oskars Kupčs.
Tiesībsarga birojā šādu attieksmi vērtē kā nepieļaujamu. Tur uzsver: sociālās aprūpes iestādei jau iepriekš ir jābūt skaidrai kārtībai, un ģimenei jāzina, kas notiks klienta nāves gadījumā.
“Kamēr ģimene domā, kuru apbedīšanas kompāniju izmantos - to, ar ko ir standarta līgums šim sociālās aprūpes centram, vai meklēs savu - būtu normāli, ka būtu kāda atsevišķa telpa, kurā nelaiķi uz laiku ievieto. Cieņpilni. Cieņpilni pret aizgājēju un cieņpilni pret tiem cilvēkiem, ar kuriem viņš ir dzīvojis kopā vienā istabiņā,” uzsvēra Tiesībsarga biroja Komunikācijas nodaļas vadītāja Ruta Siliņa.
Labklājības ministrija skaidro - normatīvie akti nenosaka, cik ātri mirušais jāizved no sociālās aprūpes centra. Taču vispirms jāinformē piederīgie, bet apbedīšana jāorganizē tikai tad, ja neviens to neuzņemas.
Ēriku izbrīnīja arī saskarsme ar apbedīšanas biroju. Viņam radās iespaids, ka darbiniekiem ir plaša informācija par mirušās pensiju, ģimenes ārstu, un viņi uzstājīgi piedāvā paši nokārtot miršanas apliecību un apbedīšanas pabalstu: “Mēs paši braucam pie ģimenes ārsta pēc izziņas. Un viņi mums zvana: “nebrauciet, mūsu zēni jau ir rindā.”
Apbedīšanas aģentūras “Atvadas” direktors Andrejs Račkovskis sākumā piekrita intervijai un uzsvēra, ka uzņēmums sevi uzskata par godīgu pakalpojumu sniedzēju, taču vēlāk no komentāriem atteicās.
