Saeimas komisija atbalsta Meistera iecelšanu ģenerālprokurora amatā

Saeimas Juridiskā komisija trešdien atbalstīja Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurora Armīna Meistera iecelšanu ģenerālprokurora amatā.

Sēde ilga aptuveni 20 minūtes.

Galavārds par Meistera iecelšanu deputātiem būs jāsaka Saeimas plenārsēdē ceturtdien, 20. novembrī.

Meisters komisijā norādīja, ka novērtē Tieslietu padomes doto uzticību viņa virzīšanai. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka apzinās, kāda atbildība gulstas uz ģenerālprokuroru, jo īpaši šajā mainīgajā laikā, gan iekšpolitiski, gan ārpolitiski. "Bez lielīšanās, bet, objektīvi novērtējot situāciju iestādē, es baudu kolēģu uzticību un cieņu, kas ir ļoti svarīgi, lai varētu īstenot darba uzdevumus, par kuriem mēs šobrīd varbūt pat nenojaušam," viņš uzsvēra.

Meisters sacīja, ka viņa un kolēģu uzsvars turpmākajā darbā būs koncentrēties uz valsts drošību, sākot ar to, kas notiek ģimenēs un sabiedrībā un beidzot ar visiem valsts drošības apdraudējumiem, kā iekšējiem, tā ārējiem.

Meisters atgādināja jau iepriekš pausto, ka vienlaikus svarīgs darbs būs komandas stiprināšana, un viņa mērķos nav veikt revīzijas vai "reformas neapdomīgi tikai reformu pēc", bet gan stiprināt labās iestrādes, kas šobrīd prokuratūrā ir izveidojušās. Tāpat viņš strādās pie tā, lai spēcīgi prokurori nevis pamestu iestādi, bet turpinātu darbu un nodotu tālāk savu pieredzi.

Meisters arī uzsvēra, ka ļoti būtisks darba virziens ir starptautiskā integrācija, kurā prokuratūras loma ir jāpalielina. Prakse liecinot, ka lielā daļā gadījumu sadarbības instrumentu īstenošana nav iespējama, ja to nedara prokuratūra. Proti, jāpalielina prokuratūras loma noziegumu atklāšanā un apkarošanā, nevis jāturpina raudzīties no malas, viņš uzsvēra.

Trešdien arī "Jaunās vienotības" (JV) Saeimas frakcijas deputāti tiksies ar ģenerālprokurora amata kandidātu Meisteru.

Iepriekš JV Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics aģentūrai LETA norādīja, ka personīgi neredz iemeslus, lai Meisteru amatā neatbalstītu, taču uzsvēra, ka šis jautājums vēl tiks skatīts JV Saeimas frakcijā.

Tāpat ar Meisteru trešdien tiksies "Stabilitātei" parlamentārieši, bet tikšanās laiks ar "Progresīvajiem" patlaban nav zināms.

Iepriekš Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un "Latvija pirmajā vietā" (LPV) Saeimas frakcijas paziņojušas, ka parlamenta balsojumā atbalstīs Meisteru ģenerālprokurora amatā.

Likums paredz, ka ģenerālprokuroru pēc Tieslietu padomes priekšlikuma amatā uz pieciem gadiem ieceļ Saeima. Viena un tā pati persona var būt par ģenerālprokuroru ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.

Meisters no 2018. gada maija ir Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors. 2023. gadā viņš iecelts šajā amatā uz otru termiņu. No 2000. gada viņš strādājis dažādās prokuratūras struktūrvienībās, tostarp bijis Rīgas pilsētas Centra rajona prokuratūras virsprokurors un Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras virsprokurors.

Jau vēstīts, ka atkārtotajā konkursā uz ģenerālprokurora amatu pieteicās Meisters, līdzšinējais ģenerālprokurors Juris Stukāns, Satversmes tiesas tiesnesis, bijušais prokurors Juris Juriss un bijušais Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurors Jānis Ilsteris.

Stukānam 11. jūlijā noslēdzās pilnvaru termiņš, bet pirmajā konkursā šī gada pavasarī jaunu ģenerālprokuroru izraudzīties neizdevās, jo neviens no trim kandidātiem neguva Tieslietu padomes atbalstu un netika virzīts apstiprināšanai Saeimā. Toreiz konkursā bija pieteicies Stukāns, Ģenerālprokuratūras Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departamenta Prokuratūras funkciju īstenošanas koordinācijas nodaļas prokurors Uvis Kozlovskis un Ģenerālprokuratūras Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departamenta virsprokurors Aivars Ostapko.

Kādreizējo Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāju Stukānu Saeima vienbalsīgi apstiprināja ģenerālprokurora amatā 2020. gada 18. jūnijā.

Līdz jauna ģenerālprokurora izraudzīšanās brīdim ģenerālprokurora amata pienākumus pilda virsprokurors Arvīds Kalniņš.