Finansists Kārlis Purgailis norāda uz dīvainībām “Rīgas siltuma” finanšu datos

Finanšu nozares asociācijas Kapitāla tirgus komitejas līdzpriekšsēdētājs, bankas “Citadele” meitasuzņēmuma “CBL Asset Managament” valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis, 14. Saeimas deputāts (“Apvienotais saraksts”), Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs un Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis (ZZS) TV24 diskusijā norādīja uz nesaimnieciskumu uzņēmumā, kuram trūkst noteicošā saimnieka.

Purgalis pastāstīja, ka ir skatījies pēdējo pieejamo “Rīgas siltuma” auditēto pārskatu no 2023. gada septembra līdz 2024. gada oktobrim un ieraudzījis to, ja nebūtu šķeldas meitasuzņēmuma, katlumājas, tad “Rīgas siltums” strādātu ar pāris miljonu eiro zaudējumiem. Viņaprāt, tas nozīmē, ka nesaimnieciskums ir kaut kur pašā “Rīgas siltumā.”

Kulbergs piekrita, ka tā ir kabatiņa, no kuras “pasmelties” un nesaimnieciskumam “aizmālēt acis”, ka viss ir kārtībā, un tur rīdzinieks pārmaksā par šo šķeldas katlumāju. A. Kulbergs atgādināja, ka tas ir bijis viņš, kurš pacēlis šo “Rīgas siltuma” jautājumu un siltuma tarifa paaugstinājums samazinājās. Viņš ir neizpratnē, kāpēc tas netika risināts pagājušogad, jo 49% uzņēmuma akciju turētāja ir Ekonomikas ministrija, kas ir arī “Latvenergo” akcionārs.

Pēc K. Purgaiļa sacītā, ja paskatās uz visiem šķeldas spēlētājiem, tad viņam kā finansistam rodas jautājums, kāpēc šim biznesam ir tik liela rentabilitāte, peļņa šiem uzņēmumiem svārstās no 30 līdz pat 42 procentiem no apgrozījuma, kas ir ļoti augsti rentabls uzņēmums.

Miezainis savukārt teica, ka vienīgā no “Rīgas siltuma” trim akcionāriem, arī attiecībā uz neregulētajiem aktīviem un visu pārējo, kas ir prasījusi atnest izsvērtus samazinājumus, ir bijusi Ekonomikas ministrija. Turklāt Ekonomikas ministrijas akcionārs piedāvāja atlaist divus uzņēmuma padomes locekļus, un, pēc J. Miezaiņa domām, Rīgas domei kā trešajam akcionāram tam vajadzēja piekrist.

Kulbergs akcentēja, ka šeit var iezīmēt fundamentālu problēmu, ka nespēj pastāvēt uzņēmums, kur 49% akciju pieder valstij un otrajam lielākajam akcionāram vēl 49%, jo tad nav noteicošā saimnieka, un tā, viņaprāt, ir lielākā ilgstošā problēma. Notiek “rīvēšanās”, un 2% privātais akcionārs ir spējīgs pieslieties, kad vajag, uz vienu vai otru pusi. Un to J. Miezainis atbildēja, ka kādreiz bijis pavisam vienkārši - “Rīgas siltums” bijis integrēts “Latvenergo” kā “Latvenergo” daļa. Viņaprāt, ja tas turpinātos šobrīd, tad nebūtu arī šādas diskusijas. Bet tajā brīdī bija tādi politiski lēmumi.