Kārtējā attīstības iecere var rezultēties ar trīsstāvu mājas būvniecību apzaļumotajā skvērā Kokles un Mazās Nometņu ielas krustojumā, kas tiek dēvēts par Mazo Arkādijas parku, jo tā nosargāšanai trūkst Rīgas domes lēmuma par parka atjaunošanu, aģentūra LETA noskaidroja pašvaldībā.
Ņemot vērā sabiedrības interesi un uzklausot paustos viedokļus, Rīgas domes deputāti esot izrādījuši iniciatīvu mēģināt panākt vienošanos ar Mazā Arkādijas parka zemes īpašnieku. Taču vispārīgā gadījumā īpašniekam ir tiesības izmantot savu īpašumu saskaņā ar normatīvajos aktos, šajā gadījumā Rīgas teritorijas plānojumā, noteikto mazstāvu dzīvojamo māju apbūvi.
Apbūves priekšlikumu iesniedzis zemes īpašnieks, kas, saskaņā ar Zemesgrāmatas datiem, ir Andrejs Blažko. Iecere Kokles ielā 19 paredz trīs stāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas būvniecību.
Pret to iestājas Āgenskalna apkaimes biedrība, kas iesniegusi priekšlikumus Āgenskalna apstādījumu saglabāšanai un atjaunošanai. Viens no biedrības ierosinājumiem bija aicinājums pilsētu pārņemt pašvaldības īpašumā apzaļumoto skvēru.
Biedrībā atzīst, ka notikumu virzība ir bijusi Mazajai Arkādijai nelabvēlīga un Rīgas teritorijas plānā šajā vietā paredzēta mazstāvu dzīvojamā apbūve. Taču, lai parku nosargātu, iedzīvotāji prasa koku ciršanas publisko apspriešanu.
Pašlaik pieņemts lēmums par būvatļaujas izdošanas termiņa pagarināšanu, pieprasot ierosinātājam iesniegt papildu informāciju un koriģēt ieceri.
Termiņš būvatļaujas izdošanai ir pagarināts līdz 19. septembrim. Būvniecības ieceres īstenotājam uzdots veikt esošo vēsturisko apstādījumu izpēti, tai skaitā dendroloģisko un biotopu izpēti un vēsturisko apstādījumu kultūrvēsturiskās vērtības līmeņa noteikšanu.
Tāpat pirms būvatļaujas saņemšanas nepieciešams saņemt koku ciršanas atļaujas, jāizstrādā visu ietilpstošo zemes vienību Kokles ielā 13, 15, 17, 19 apbūves attīstības koncepcija, ņemot vērā, ka vēsturiskie apstādījumi ir vienota struktūra.
Tāpat būvniecības iecere jāpapildina ar apkārtējās apbūves pilsētbūvniecisko analīzi, jāparedz konkrēta vieta tēlniecības objektam, bērnu rotaļu laukumam un integrētām stāvvietām.
Tāpat precizējami apbūves rādītāji un jāīsteno citas prasības.
Rīgas domes Īpašuma departamentā norāda, ka iecerei par Mazā Arkādijas parka iegūšanu pašvaldības īpašumā sabiedrības vajadzību nodrošināšanai sākotnēji nepieciešams konceptuāls lēmums, kas pamatos nekustamā īpašuma iegādes nepieciešamību.
Šāda priekšnoteikuma izpilde esot obligāta, turklāt pašvaldības lēmumam par kādas ieceres vai projekta īstenošanu, piemēram, par vēsturiskā Mazā Arkādijas parka atjaunošanu, esot jāatbilst teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem.
Galvenajos Rīgas attīstības plānošanas dokumentos, proti, Rīgas attīstības programmas 2022.-2027. gadam aktualizētajā Rīcības plānā un Investīciju plānā 2025.-2027. gadam nav paredzēts atjaunot Mazo Arkādijas parku, to veidojot kā publisku ārtelpu.
Pašreizējā Rīgas teritorijas plānojumā konkrētā teritorija noteikta kā mazstāvu dzīvojamai apbūvei izmantojama zeme, nevis kā zaļā zona.
Līdz ar to, lai veiktu jelkādas darbības parka iegūšanai pašvaldības rīcībā, nepieciešams Rīgas domes konceptuāls lēmums.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvā pieejamā informācija, 2011. gadā, kad Rīgas domi vadīja Nils Ušakovs (S), domes Mājokļu un vides komiteja lēma, ka Mazais Arkādijas parks ir jāsaglabā, tāpēc to nepieciešams iegūt pašvaldības īpašumā.
Tolaik tika sniegta informācija, ka aptuveni vienu hektāru lielās teritorijas kadastrālā vērtība ir 7466 lati jeb aptuveni 10 000 eiro.
Tolaik Vides pārvaldes priekšnieks Askolds Kļaviņš deputātus informēja, ka jautājums par Mazo Arkādijas parku skatīts vēl pirms pieciem sešiem gadiem un arī tad dome lēmusi, ka skvēru vajadzētu atpirkt, tomēr domes Finanšu komiteja šim nolūkam naudu neesot piešķīrusi.
Mājokļu un vides komiteja nolēma, ka parks ir sabiedrībai nozīmīgs objekts vides aizsardzības jomā un to nepieciešams iegūt Rīgas pašvaldības īpašumā, lai atbilstoši noteiktajam parka statusam nodrošinātu parka kopšanu un publisko pieejamību.