Trīs gadus ilgušais Eiropas Sociālā fonda projekts Atbalsts vispārējās izglītības pedagogu nodrošināšanai prioritārajos mācību priekšmetos noslēgsies šomēnes. Pedagogi, kuri saņēma mērķstipendijas 65 līdz 150 latu apmērā, šādu iespēju vērtē pozitīvi – laikā, kad skolotājiem krasi samazinātas algas, viņi aizrautīgi varējuši uzlabot mācību darbu.
Projekta mērķis bija, piešķirot pedagogiem mērķstipendijas, sekmēt vispārējās izglītības kvalitātes uzlabošanu un nodrošināt skolēnu sagatavošanu studijām dabaszinātņu un tehnoloģiju programmās, informē Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Indra Vilde.
Departamenta Vispārējās izglītības skolu nodaļas vadītāja Modra Jansone stāsta, ka katra mācību gada sākumā pedagogiem bija jāsagatavo darba plāns par to, ko viņi darīs papildus, lai pilnveidotu mācību procesu. Pirmkārt, skolotāji izstrādāja jaunu metodiku sava priekšmeta mācīšanai, piemēram, par interaktīvās tāfeles izmantošanu vai uzskates līdzekļu adaptēšanu. Viņi arī izveidoja jaunus pārbaudes materiālus – testus un anketas. Otrkārt, pedagogi apņēmās papildus strādāt ar skolēniem tematiskajās konsultācijās, kurās par konkrētu tēmu konsultēja padziļināti. Treškārt, viņi vadīja skolēnu zinātniski pētnieciskos darbus. M. Jansone uzskata, ka pedagogi šā projekta ietvaros paši ieguva jaunas iemaņas. Viena no tām – prasme patstāvīgi izstrādāt mācību materiālus. «Nav mazsvarīgi, ka krīzes laikā, kad valstī pedagogu atalgojums tika samazināts par četrdesmit procentiem, viņi saņēma papildu naudu – līdz pat simt piecdesmit latiem,» norāda M. Jansone. Pozitīvs ieguvums ir arī stipendiātu kolēģiem – viņi var izmantot jaunizstrādātās metodikas un materiālus, jo tie ir pieejami visu skolu mācībspēkiem.
M. Jansone uzsver, ka projekta ieguvums Rīgas skolās atspoguļosies ilgtermiņā, jo galvaspilsētas skolās ir uzlabojusies prioritāro mācību priekšmetu mācīšana. Rīgas skolu audzēkņiem arī turpmāk būs iespēja saņemt kvalitatīvu pedagogu konsultāciju, izstrādājot savus zinātniski pētnieciskos darbus, kas vidusskolēnam ir pirmais solis uz iepazīšanos ar pētniecisko darbu. «Audzina nākamos zinātniekus,» par mērķstipendiātu paveikto ar labdabīgu smaidu noteic M. Jansone.
Projektā bija iesaistītas 125 Rīgas pilsētas izglītības iestādes un 2124 prioritāro mācību priekšmetu pedagogi, kuri ik mēnesi saņēma no 65 līdz 150 latu lielu mērķstipendiju. Projektā kā prioritārie priekšmeti noteikti fizika, ķīmija, bioloģija, dabaszinības, matemātika, informātika un kāda no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu valodām. Visaugstākā aktivitāte Rīgas skolās bija matemātikā un angļu valodā, savukārt viszemākā – franču valodas, zviedru valodas un dabaszinātņu priekšmetos.
***
VIEDOKĻI
Ko jūs izdarījāt savā mācību priekšmetā, saņemot mērķstipendiju?
Aleksandrs ŠAFRANSKIS, Rīgas Puškina liceja ķīmijas skolotājs:
– Bija svarīgi izstrādāt jaunus metodiskos materiālus medicīnas un biotehnoloģiju nodaļai, kādu līdz šim nebija. Tagad šis darbs ir izdarīts! Jāpaskaidro, ka mūsu mācību iestādē ir sava specifika – medicīniskā nodaļa. Tāda nav katrā skolā. Taču citās skolās ir iespējams izmantot [izstrādātās] vispārējās metodiskās rekomendācijas, kā arī pieredzi zinātniski pētniecisko darbu vadīšanā. Uzskatu, ka nav mazsvarīgs arī materiālā atbalsta komponents. Skolotājiem ir daudz ideju, bet tās realizēt ir grūti. Tāpēc šī stipendija bija kā stimuls.
Guna SAVICKA, Āgenskalna valsts ģimnāzijas angļu valodas skolotāja:
– Stipendija bija ļoti laba iespēja. Mācību gada laikā skolotājam bija jāveic radoši uzdevumi – protams, bija ierastais darba plāns, bet to papildināja dažādi radoši pasākumi. Izstrādājām savu mācību metodiku, to var izmantot arī citi kolēģi. Piemēram, es pievērsos vienlīdzīgu tiesību jautājumam. Dzimumu vienlīdzība nav nevienā programmā un standartā, bija jāpadomā, kā to ielikt stundā. Lai veicinātu izpratni, ka gan vīrieši, gan sievietes ir vienlīdzīgi, bērni veica aptaujas ģimenēs par to, kā, piemēram, dzimums ietekmējis atalgojumu. Viņi izstrādāja projekta darbus. Pēc tam rīkojām diskusijas. Man bija praktikante no Vācijas, kas vadīja stundas. Domāju, skolēniem bija interesanti. Ja nebūtu šādas stipendijas, es nevarētu tā darboties. Manuprāt, projekts motivēja kļūt atvērtākiem un ieviest kaut ko jaunu arī tos pedagogus, kuri skolā nostrādājuši divdesmit gadus.