Kundziņsalā plāno ieguldīt ap pusi miljarda eiro

Kundziņsalā stratēģiski nozīmīgu projektu attīstībā līdz 2030.gadam plānots ieguldīt vēl vismaz 500 miljonus eiro, trešdien medijiem sacīja Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Viņš uzsvēra, ka Rīgas brīvostas ambīcija Kundziņsalā ir radīt modernāko atkrastes vēja tehnoloģiju ražošanu Eiropā. "Kundziņsalā vairāki projekti patlaban ir būvniecības un projektēšanas stadijā, kas nākotnē Rīgā veidos jaunu industriālo zonu," piebilda Zeltiņš.

Viņš stāstīja, ka Kundziņsalas industriāla teritorija aptver 360 hektārus, tostarp plānotie projekti aptver aptuveni 30 hektāru teritoriju, savukārt attīstāmā teritorija veido vēl aptuveni 100 līdz 120 hektāru. "Izveidojot vēja tehnoloģiju ražošanas kompleksu Kundziņsalā, nākotnē tiks radītas papildu iespējas arī citiem uzņēmējiem un piegādātājiem," uzsvēra Zeltiņš.

Tostarp viens no attīstības projektiem ir hidrogenētās augu eļļas (HVO) un ilgtspējīgās aviācijas degvielas (SAF) ražotnes izveide. Projekts patlaban ir iesniegts būvvaldē, un uzņēmums "Amber Flow Fuels" ražotnes izveidē plāno investēt aptuveni 120 miljonus eiro. Zeltiņš uzsvēra, ka projekts ir iekļauts Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) prioritāro projektu sarakstā un ražošanu ir plānots sākt 2027.gadā.

Vienlaikus viņš sacīja, ka nākamā gada laikā sadarbībā ar Rīgas pašvaldību noslēgsies satiksmes pārvada no Tvaika ielas uz Kundziņsalu būvniecība, kopējām investīcijām veidojot 82,6 miljonus eiro. Pēc viņa teiktā, pārvadu varēs šķērsot līdz 8000 automašīnu diennaktī, kā arī tam būs būtiska nozīme kravas transporta novirzīšanā no pilsētas centra, veidojot apvedceļus.

Tāpat Kundziņsalas ziemeļu daļā līdz 2029.gadam tiks radīta atbilstoša industriālā teritorija, kur attīstīt ražotnes jūras un sauszemes vēja tehnoloģiju un to komponenšu ražošanai. Teritorijas attīstībā plānots investēt 65 miljonus eiro, savukārt ražotņu izveidē - vismaz 40 miljonus eiro. Projekta laikā plānota inženiertīklu izbūve, tīklu jaudas palielināšana, pievedceļu un dzelzceļa pārbrauktuves izveide un citi darbi.

Brīvosta būvē arī jaunu un digitalizētu ostas caurlaižu punktu, kas nodrošinās automašīnu kustību sešās joslās un digitālo kravu datu apriti. Savukārt jaunas infrastruktūras izveidē robežšķērsošanas kontroles dienestu funkciju īstenošanai plānots investēt 39 miljonus eiro. Projekta laikā tiks izveidota infrastruktūra un darba vide kontroles dienestu funkciju īstenošanai, apkarojot nelikumīgu tirdzniecību, kā arī paātrinot un vienkāršojot muitošanas procesu, informēja Rīgas brīvostas pārvaldnieks.

Zeltiņš akcentēja, ka Kundziņsalā ir īstenoti vairāki militārās mobilitātes projekti, tostarp ir pilnveidota ostas savienojamība ar Ādažu militāro bāzi, kā arī SIA "LVR flote" ir iegādājusies jaunu daudzfunkcionālu hibrīdpiedziņas kuģi, sniedzot militāro atbalstu arī Latvijas Robežsardzes un krasta apsardzes dienestiem. Savukārt vairāki noliktavas un loģistikas uzņēmumi, kas strādā Kundziņsalā, tuvāko gadu laikā turpinās palielināt termināļu kapacitāti un paplašināties.

Pārvaldē norādīja, ka tuvākajos gados Kundziņsalā darbību sāks vēl vismaz septiņi uzņēmumi, tostarp kravu termināļi, loģistikas centri, enerģētikas uzņēmumi un viedas ražotnes, nodrošinot aptuveni 800 jaunu darbavietu.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) uzsvēra, ka kopš 2019.gada Latvijas ostās ir būtiski samazinājies kravu apgrozījums, tomēr industriālās teritorijas sniedz iespējas, kur attīstīt jaunu uzņēmējdarbības vidi. Viņš uzsvēra, ka Ekonomikas ministrija (EM) ir uzrunājusi 30 starptautiskas kompānijas, lai attīstītu ražošanu ilgtspējīgas enerģētikas jomā tieši Kundziņsalā.

Jau ziņots, ka Rīgas brīvostā pagājušajā gadā tika pārkrauti 18,062 miljoni tonnu kravu, kas ir par 3,9% mazāk nekā 2023.gadā.

Rīgas osta pēc pārkrauto kravu apmēra ir lielākā osta Latvijā.