Rīgā veidos nacionālās pretošanās kustībai veltītu pieminekli "Svešo varai spītējot"

© Publicitātes foto

Rīgas dome un Latvijas Okupācijas muzejs šodien parakstīja sadarbības memorandu par pieminekļa "Svešo varai spītējot" izveidi, kas būs veltīts nacionālās pretošanās kustībai padomju okupācijas laikā, informēja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļa.

Memorands paredz kopīgu darbu pie pieminekļa izveides, uzstādīšanas un apkārtējās teritorijas labiekārtošanas.

Pieminekļa mērķis ir saglabāt un stiprināt sabiedrības vēsturisko atmiņu par Latvijas iedzīvotāju pretošanos padomju okupācijas režīmam. Tas kalpos kā cieņas apliecinājums tiem, kuri, riskējot ar savu brīvību un dzīvību, iestājās par Latvijas neatkarību, brīvību un nacionālo identitāti.

Idejas autors un projekta koordinators ir Latvijas Okupācijas muzejs, kas vadīs darbu no mākslinieciskās koncepcijas līdz tās realizācijai. Rīgas pašvaldība savukārt rūpēsies par zemesgabala sagatavošanu un apkārtējās parka teritorijas labiekārtošanu pieminekļa uzstādīšanai.

Pieminekli paredzēts izvietot Rīgas vēsturiskajā centrā - Radio ielā 1. Šī vieta izvēlēta ar dziļu simbolisku nozīmi. Šajā vietā 1963.gada 5.decembra rītā, latviešu neatkarības kustības dalībnieks Bruno Javoišs, toreiz 22 gadus vecs Rīgas Aviācijas institūta students, uzvilka sarkanbaltsarkano karogu 76 metrus augstajā radiotornī - tieši pretī padomju milicijas pārvaldei, kur tas plīvoja visu dienu.

Par šo varonīgo rīcību Bruno Javoišs tika notiesāts un viņam tika piespriests ieslodzījums nometnē Mordovijā uz septiņiem gadiem.

Pieminekļa māksliniecisko risinājumu veido tēlnieks Kristaps Gulbis kopā ar arhitektiem Andri Kronbergu un Raimondu Saulīti.

Lai īstenotu apņemšanos jau nākamgad uzsākt pieminekļa būvniecību, Latvijas Okupācijas muzejs turpina vākt ziedojumus, lai nacionālās pretošanās stāstu iekļautu kopīgajā atceres telpā. Nepieciešamā ziedojumu summa ir 100 000 eiro.

Latvijā

Bez aizķeršanās Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) trešdien, 30. aprīlī, padomes sēdē ievēlēja Anitu Braunu par valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Sabiedriskais medijs” galveno redaktori uz piecu gadu termiņu, sākot ar 2025. gada 1. jūniju. Galvenais redaktors ir persona, kas atbild par sabiedriskā medija redakcionālās politikas veidošanu un īstenošanu. Kāda būs šī politika, aptuveni varam nojaust no līdzšinējā sabiedriskā medija vēstījuma. Ko par redaktora izvēli saka SEPLP priekšsēdētājs Jānis Siksnis un bijušais kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA)?

Svarīgākais