Sankcijām pakļautais un ļoti bīstamais amonija nitrāts tiek izvests no ostas teritorijas
2024.gada 1.novembrī Finanšu izlūkošanas dienests (FID) atļāva atbrīvot no iesaldēšanas sankcijām pakļautos minerālmēslus, kas tika uzglabāti SIA "Riga Fertilizer Terminal" (RFT) terminālī. Šī atļauja tika piešķirta, lai novērstu iespējamu vides apdraudējumu. Sākotnēji bija plānota minerālmēslu izsole, tomēr izsoļu process nenotika, informē Zane Bērica, FID Stratēģiskās attīstības un komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste.
2025.gada 5.martā tika pieņemts FID lēmums par RFT terminālī uzglabātā amonija nitrāta pārdošanu Latvijā reģistrētam komersantam, kas nav pakļauts starptautiskajām sankcijām. Arī šī atļauja tika sniegta, lai novērstu iespējamo vides apdraudējumu.
Visi pārdošanas rezultātā iegūtie līdzekļi jau ir iesaldēti Latvijas kredītiestādēs, ievērojot sankciju režīmu. Pašlaik turpinās minerālmēslu fiziskā izvešana no RFT termināla, un lielākā daļa amonija nitrāta (aptuveni 75% no visa amonija nitrāta) jau ir izvesta, tādējādi samazinot iespējamos vides apdraudējuma riskus.
Konteksts
Minerālmēsli tika iesaldēti saskaņā ar Eiropas Savienības 2022.gada martā pieņemtajām sankcijām, kas noteiktas kā reakcija uz Krievijas uzsākto militāro agresiju pret Ukrainu.
Sankciju subjekts Dmitrijs Mazepins netieši kontrolē gan RTF, gan minerālmēslu īpašniekus, kuru kravas uzglabātas terminālī. Šī iemesla dēļ tika apturēta RFT saimnieciskā darbība un noteikts pienākums nodrošināt minerālmēslu drošu uzglabāšanu līdz to izvešanai.
Eiropas Savienības tiesību akti paredz iespēju piemērot izņēmumus sankciju režīmam, tostarp gadījumos, kad nepieciešams steidzami novērst būtisku vides apdraudējumu. No 2024.gada 1.aprīļa sankciju izņēmumu piemērošanā Latvijā kompetentā iestāde ir Finanšu izlūkošanas dienests.
Jau ziņots, ka Cilinska paziņojums saceļ kājās soctīklus.
“Ja man jānosauc viena galvenā problēma - tā ir drošība, kas saistīta ar amonija nitrāta uzglabāšanu Rīgas ostas terminālī. Tur 2021. gadā ieveda 9100 tonnas, kas tur vēl joprojām atrodas. Tā ieteicamais uzglabāšanas laiks ir 4-5 mēneši. Pēc RTU zinātnieku atzinuma, situācija ir dramatiski pasliktinājusies. Amonija nitrāts ir steidzami jāizved, ievērojot vislielāko piesardzību. Lai aptvertu, ko nozīmē 9100 tonnas - ja atceramies Beirūtas sprādzienu, tur bija trešdaļa no šīs masas. Toreiz gāja bojā 218 cilvēki, ievainoti 7000 cilvēku. Ēkas nopostītas 10 kilometru rādiusā. Cits salīdzinājums - 9100 tonnas ir trešdaļa no Hirosimas sprādziena apjoma. Pats no sevis amonija nitrāts nesprāgst, bet tas ar laiku vairāk saķep un var kļūt bīstamāks, kā arī ir “lielisks” mērķis teroristiem, un, kā zināms, mēs jau sen nedzīvojam mierīgos apstākļos. Es vairākkārt esmu mēģinājis šo jautājumu aktualizēt, šobrīd Iekšlietu ministrija ir sarosījusies," uzsver E. Cilinskis.