Rīgas dome vēlas noskaidrot, cik droši rīdzinieki vakaros un naktīs jūtas Purvciemā

© f64.lv, Vladislavs Proškins

Rīdzinieki var izteikt viedokli par drošības sajūtu vakaros un naktīs Purvciemā, informē Rīgas dome.

Pašvaldībā informē, ka Rīga piedalās Eiropas Savienības projektā "2nite", lai kopā ar partnervalstīm Itāliju, Spāniju, Portugāli un Rumāniju izstrādātu rīcības plānu, kā publiskajā ārtelpā vakaros un naktīs paaugstināt vietējo iedzīvotāju drošības sajūtu.

Par projekta pilotteritoriju izvēlēta visapdzīvotākā Rīgas apkaime - Purvciems, un rīcības plāna izstrāde notiks sadarbībā ar iedzīvotājiem, nevalstiskajām organizācijām, ekspertiem un uzņēmējiem.

Itālijas pilsēta Turīna ir izstrādājusi metodoloģiju un labās prakses vadlīnijas, kā blīvi apbūvētās un apdzīvotās vietās apkaimēs diennakts tumšajā laikā paaugstināt iedzīvotāju drošības sajūtu. Turīna dalīsies ar savu inovatīvo praksi, pieredzi un metodēm, bet projekta dalībvalstis - Latvija, Rumānija, Spānija un Portugāle, vadoties no tām, izstrādās konkrētu rīcības plānu savām pilotteritorijām.

Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs aicina iedzīvotājus, kuri dzīvo, strādā, mācās vai bieži uzturas Purvciemā, kā arī tos, kuri šo apkaimi tikai šķērso savās ikdienas gaitās, aizpildīt aptaujas anketu "Geo Rīga" portālā līdz 27.aprīlim.

Aptaujā iedzīvotājiem būs iespējas atzīmēt kartē tās vietas Purvciemā, kurās cilvēki nejūtas droši, un sniegt savu pamatojumu.

Rezultāti apkopotā veidā tiks prezentēti Rīgas vakara un nakts laika forumā, kas norisināsies 15.maijā.

Latvijā

Nesen FIZMIX erudīcijas konkursa laikā veikta 10.–12. klašu skolēnu aptauja, kurā konstatēts, ka 41% jauniešu vēlētos saņemt vairāk izsmeļošas informācijas par klimata izmaiņām. Aptaujāti 1000 skolēnu. 76% no viņiem piekrīt vai drīzāk piekrīt apgalvojumam, ka videi draudzīgas tehnoloģijas un zaļais dzīvesveids var palīdzēt novērst klimata izmaiņas un globālo sasilšanu. Tāpat vairākums uzskata, ka viņu ikdienas izvēlēm ir nozīme klimata izmaiņu mazināšanā. Ko no tā var secināt – “nra.lv” saruna ar Latvijas Mākslas akadēmijas profesoru Ojāru Spārīti.

Svarīgākais