Rīgā samazinājies putekļu piesārņojums

Pēdējo gadu laikā galvaspilsētā samazinājies putekļu piesārņojums, liecina Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta apkopotā informācija.

"Tas pierāda, ka pašreizējā Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programma ir devusi pozitīvus rezultātus. Pamazām, bet konsekventi virzāmies uz priekšu, lai padarītu tīrāku gaisu mūsu pilsētā un tuvotos Eiropas Savienības nospraustajiem mērķiem. Pērn pieņēmām jaunus noteikumus par siltumapgādes zonām un atļautajiem apkures veidiem, kas ar laiku dos savu efektu, tāpat turpinām veikt dažādus citus pasākumus - sabiedriskā transporta izmantošanas veicināšanu, elektrouzlādes punktu veidošanu un citus," uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Ievērojami samazinājies Rīgas gaisā esošo sīko putekļu daudzums (PM2.5) - 2020. gadā to bija 14,2 mikrogrami uz kubikmetru gaisa, bet 2023. gadā tas samazinājās līdz 12,8 mikrogramiem un 2024. gadā jau līdz 10,5 mikrogramiem uz kubikmetru gaisa.

Rīgas gaisa kvalitātes uzlabošanās atbilst plašākām Eiropas Savienības pūlēm samazināt daļiņu daudzumu, ko veicina stingrākas emisiju regulas un pilsētas tīrīšanas iniciatīvas. Diemžēl gaisa kvalitāti Rīgā ietekmē arī pārrobežu pārnese, kad piesārņojošās vielas nonāk vēja ietekmē arī Latvijā un Rīgā, kā piemēru var minēt Sahāras tuksneša putekļus 2024. gada pavasarī, kā arī, valdot dienvidu un austrumu vējiem, piesārņojums nāk no Baltkrievijas, Krievijas, Ukrainas ugunsgrēkiem. Klimata pārmaiņas ir pasliktinājušas pavasara putekļu līmeni Ziemeļeiropā, taču Rīgas pašvaldības veiktie pasākumi mazināja daļu no šiem efektiem.

Lielākie gaisa piesārņotāji Rīgā ir putekļi - PM 2,5 un PM10 daļiņas, nevis CO2. Dīzelis ir daudz piesārņojošāks nekā benzīna transportlīdzekļi. Ir arī faktori, kurus nevaram ietekmēt (piemēram, Sahāras tuksneša putekļi, mežu ugunsgrēki u.c.).