Publiku sajūsmina Ķīnas mūziķu “Saule, Pērkons, Daugava” atskaņojums
Pārsteidzoši spilgtā izpildījumā Ķīnas Džedzjan Mūzikas akadēmijas Veņjin Dzjannaņ kamerorķestris latviešu publikai pasniedza Māriņa Brauna komponēto un Šī Šenhuai aranžēto “Saule, Pērkons, Daugava”. Skaņdarbs tika atskaņots Ķīnas Pavasara svētku jeb ķīniešu Jauna gada sagaidīšanas svinību laikā VEF kultūras pilī.
Ķīniešu tradicionālo stīgu, pūšamo un sitamo instrumentu vibrācijas un tembri profesionālo mūziķu izpildījumā atvēra “Saule, Pērkons, Daugava” līdz šim vēl neatklātās skaņdarba dziļuma dzīles paspilgtinot tā Dzimtenes mīlestības, brīvības un pašcieņas apziņas toņkārtas. Publikas ovācijas saviļņoja arī pašus izpildītājus. Kā dāvana publikai tika atskaņota vēl viena latviešu dziesma - tautasdziesma “Bēdu manu lielu bēdu”. Eksotiskā skanējuma piesitiens caurstrāvoja tautasdziesmu ar īpašu enerģētiku.
Jaunā gada sagaidīšanas koncertā tika atskaņotas arī vairākas ķīniešu tautas melodijas un tradicionālie skaņdarbi “Zelta čūskas deja”, “Tējas vākšanas dziesma”, “Auļojosie kara zirgi”, “Plūmju ziedu valdzinājums” un citi.
Vairākus skaņdarbus kopā ar Džedzjan Mūzikas akadēmijas kamerorķestra mūziķiem uz kokles izpildīja latviešu folklorists, etnomūziķis Andris Kapusts.
Kamerorķestris skaņdarbus atskaņoja uz tradicionāliem tautas stīgu instrumentiem erhu, gudžeņ pipa, sjaņsjam, mūsu koklei pielīdzināmam jaņciņ, bambusa flautas un pūšamā instrumenta instrumenta šen.
Pavasara svētki ir nozīmīgākie ķīniešu tradicionālie svētki. Tie iezīmē Jaunā gada sākumu pēc Mēness kalendāra. Pavasara svētkiem ir 4000 gadu senas tradīcijas un tie simbolizē vienotību, labklājību un spēka pilnbriedu. Ķīniešu Jaunais gads iestājas 29. janvārī.
2024 gada 4. decembrī 19 Starpvaldību komitejas sēdē par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu tika apstiprināta Ķīnas iesniegtā sociālā prakse Pavasara svētki - ķīniešu Jaunā gada svinības. Šī tradīcija ir iekļauta UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.