Nosaucot trīs uzvārdus, kuru īpašniekiem vajadzētu būt atbildīgiem par Dienvidu tilta dārgajām izmaksām, Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) tomēr izvairīgi atbildēja uz jautājumu, vai šos cilvēkus arī sauks pie atbildības. Vismaz Rīgas pašvaldība prasību tiesā neierosinās.
Valsts kontroles atklātais 27 miljonus latu lielais Dienvidu tilta sadārdzinājums, pēc N. Ušakova teiktā, ir "[Aivara] Aksenoka un [Jāņa] Birka roku darbs". Viņi abi bijuši Rīgas domes priekšsēdētāji. Trešais – nu jau bijušais Pilsētas attīstības departamenta direktors Vilnis Štrams – bija tas, kurš pārkāpis pilnvaras un noslēdzis papildinājumus līgumam, ignorējot Iepirkuma likumu. Taču N. Ušakovs uzreiz piebilda: "Es nevaru pateikt, kas vainīgs, to pateiks tiesa." Tomēr dome tiesā nevarot vērsties, tas jādara prokuratūrai.
Apelēs pie būvnieku godaprāta
Rīgas dome toties apelē pie būvnieku sirdsapziņas, vakar nosūtot vēstuli akciju sabiedrības Dienvidu tilts valdes loceklim Mārim Kvitem, kurā aicina būvniekus uz sarunām "par abām pusēm pieņemamu risinājumu". Arī vēstulē uzsvērts, ka "Viļņa Štrama 2004. gada 30. martā
noslēgtais līgums būtiski atšķiras no konkursa nolikuma. Pretēji konkursa nolikuma noteikumiem iekļauts līguma cenas sadārdzinājums inflācijas, valūtas sistēmas izmaiņu un melnā metāla cenas pieauguma rezultātā". Mērs neslēpa, ka sarunas ar būvniekiem pēc pāris nedēļām varētu būt smagas, jo kālab lai viņi tagad mainītu sev izdevīga līguma nosacījumus. M. Kvite vakar visas dienas garumā sarunai ar Neatkarīgo laiku neatlicināja.
Domei jāgaida nākamais gads
Pašlaik tiesāšanos ar būvniekiem sākt nevar, jo darbus apmaksā Deutsche Bank AG. Nākamajā vasarā par būvniecības darbiem jāsāk maksāt Rīgas domei. Iespējams, tad varētu lemt par tiesvedību. Arī ekspertu atzinumā, kas tika apmaksāts par Rīgas domes līdzekļiem, ieteikts sarunu ceļā panākt pašvaldībai izdevīgākas izmaiņas līgumā. Pagaidām zvērinātu advokātu biroja Grunte un Cers un ekonomista Ulda Oša viens no secinājumiem ir pieļāvuma formā – daži jau veiktie maksājumi par Dienvidu tilta būvniecību varētu būt uzskatāmi par samaksātiem bez tiesiskā pamata.
Vai tiešām tikai trīs?
2002. gadā atklātu konkursu Dienvidu tilta pār Daugavu Rīgā ar pieejām 1. kārtas tehniskā projekta izstrādāšana un būvniecība ar Rīgas domes priekšsēdētāja rīkojumu uzdots organizēt Pilsētas attīstības departamentam, bet kontrole jāveic toreizējam vicemēram Aivaram Guntim Kreitusam. Viņš uz Neatkarīgās jautājumu, vai jūtas morāli un materiāli atbildīgs par tilta sadārdzinājumu, atbildēja kvēli: "Kā es varu justies atbildīgs, ja viens ir tas, ko mēs izdarījām līdz 2005. gada martam, kad no domes aizgājām, un otrs ir, ko izdarīja jaunais sasaukums Aksenoka vadībā. Tad izrādījās, ka tilta izmaksas ir par lētu. To [Dienvidu tilta projekta kūrēšanu] vadīja Birks ar galveno domu – kā kaut kas varētu būt dārgāks. Pirmās kārtas izmaksām – 80 miljoniem – pielika vēl 51 miljonu. Kad Aksenonku nometa un 2007. gada februārī par mēru kļuva Birks, tad otrās kārtas summu – 59 miljonus – palielināja vēl par 112 miljoniem. Tad tas kļuva par zelta tiltu! Jā, esmu pamatīgi noskaities! Nevaru justies atbildīgs par to, ko darīju ar lielu prieku, bet ko sacūkoja citi."
J. Birks bija strups: "Nevaru komentēt. Pamatakmens ir līguma izmaiņas 2004. gadā." Tādējādi arī eksmērs norādīja uz V. Štrama līdzdalību. Tomēr domes dokumenti liecina, ka jau minētā atklātā konkursa iepirkuma komisijā piedalījās arī vairāki pašreiz pašvaldībā strādājošie, piemēram, Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Andris Ameriks (LPP/LC) un Juridiskās pārvaldes direktors Jānis Liepiņš.
Patlaban Dienvidu tilta maģistrālo pievedceļu – Slāvu maģistrālā transporta mezgla un Zemgales virziena maģistrālā transporta mezgla – būvniecība ir domes Satiksmes departamenta pārziņā. Šo būvdarbu uzraudzību veic arī neatkarīgie būvuzraugi – L4&PVAB un a/s Ceļu inženieri.