Noskaidrots, kurai no Rīgas domes vēlētajām amatpersonām ir visaugstākais reitings

© Kaspars Krafts / F64

No Rīgas domes vēlētajām amatpersonām augstākais reitings ir Izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītājai Laimai Geikinai ("Par"), liecina 2024.gada novembrī veiktās pētījumu centra SKDS aptaujas dati.

Reitings ir pozitīvo un negatīvo vērtējumu īpatsvara starpība.

Politiķes reitings ir nedaudz palielinājies no 2,5 pagājušā gada maijā, līdz 3,6 novembrī.

Geikina ir vienīgā Rīgas domes politiķe, kuras reitings ir pozitīvs.

Viņai seko Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps (LA) un Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Juris Radzevičs (GKR), kuru reitings ir mīnus 0,9. Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājas Ineses Andersones (JV) reitings ir mīnus 1,3, bet Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka Edvarda Ratnieka (NA/LRA) reitings - mīnus -1,4.

Tālāk seko Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Dainis Locis (NA/LRA) ar reitingi mīnus 5,7 un Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājs Māris Mičerevskis ("Kods Rīgai") ar reitingu mīnus 5,8.

Viszemākie reitingi ir Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājam Olafam Pulkam - mīnus 8,4 un Rīgas domes priekšsēdētāja vietniecei Lindai Ozolai ("Kods Rīgai") kā arī Rīgas mēram Vilnim Ķirsim (JV) - mīnus 8,5.

Jāpiebilst, ka reitinga līderiem ir salīdzinoši zema atpazīstamība. Ja, vērtējot Geikinu, 38,5% aptaujāto ir norādījuši, ka nav par viņu dzirdējuši, tad Zeps šajā jomā ir "antilīderis" jo 47,4% aptaujas dalībnieku norādījuši, ka nav par viņu dzirdējuši.

Līdzvērtīgi rādītāji ir arī Mičerevskim, par kuru nav dzirdējuši 45,8% aptaujāto, Locim, par kuru nav dzirdējuši 43,4% aptaujāto un Andersonei, par kuru nav dzirdējuši 41,6 aptaujāto.

Salīdzinot ar Rīgas mēru Ķirsi un Ozolu, kuriem ir zemākie reitingi - par Ķirsi nav dzirdējuši 4,9% aptaujāto, bet par Ozolu - 23,4% aptaujāto.

Aptauja veikta no 1. līdz 17.novembrim iedzīvotāju dzīvesvietās aptaujājot 805 Rīgas iedzīvotājus no 18 līdz 75 gadu vecumam.

Latvijā

Veselības ministrija līdz janvāra vidum gaida priekšlikumus no Daugavpils reģionālās slimnīcas valdes un padomes par to, kā izvērtēt atbildību un noskaidrot, kāpēc stacionārs bija nonācis uz maksātnespējas robežas. Aizvadītā gada nogalē bankrota draudi novērsti, valstij piešķirot slimnīcai 4,6 miljonus eiro un pārņemot kapitāldaļas no Augšdaugavas novada pašvaldības un Daugavpils pilsētas pašvaldības. Kā ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”, daļēji finanšu krīzi izraisīja slimnīcas iepriekšējās vadības nespēja reaģēt uz iepriekš dāsnā kovida finansējuma pārtrūkšanu.

Svarīgākais