Ūdens patēriņa starpību, iespējams, maksās tikai daži

Daudziem rīdziniekiem joprojām ir neizprotama līdzšinējā kārtība, kādā tiek aprēķināta korekcija starp dzīvoklī un visā ēkā izlietoto ūdeni, tāpēc namu apsaimniekošanas iecirkņos sūdzības krājas un krājas.

Savukārt Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta speciālisti uzsver, ka ūdens patēriņa uzskaites starpība lielākoties rodas, nepareizi nolasot rādījumus un, skarbi sakot, ūdens zagšanas dēļ. Tāpēc ir izstrādāti jauni pašvaldības saistošie noteikumi, kas paredz lielākas tiesības apsaimniekotājam, bet nepatīkami ietekmēs tos, kuri pašlaik mēģina šmaukties.

Domes Mājokļu un vides departamenta speciāliste Vineta Dārzniece atzīst, ka precīzi uzskaitīt ūdens patēriņu visā Rīgā diemžēl nav un arī nebūs iespējams, jo daudzviet skaitītāji uzstādīti nepareizi ēkas plānojuma dēļ. Tomēr saistošo noteikumu projektā saskatāmi vismaz daļēji centieni novērst pašreizējās problēmas pašvaldības dzīvojamās mājās, jo pārvaldniekam turpmāk būs jānodrošina sava pārstāvja klātbūtne skaitītāja mezgla uzstādīšanas vai skaitītāja nomaiņas laikā, jābrīdina lietotājs par skaitītāja verificēšanas termiņa beigām, jāpieprasa lietotājam skaitītāja pirmstermiņa verificēšana, ja ir radušās pamatotas šaubas par skaitītāja rādījumu ticamību, kā arī pārvaldnieks varēs neņemt vērā skaitītāju rādījumus, ja netiks ievērotas iepriekš minētās prasības. Savukārt skaitītāja lietotājam būs jānodrošina pārvaldnieka pārstāvjiem piekļuve dzīvoklī kopīpašumā esošajām komunikācijām un jāreaģē uz pārvaldnieka piedāvātajiem risinājumiem ūdens patēriņa starpību mazināšanai. Vienlaikus paredzēta arī lietotāja civiltiesiskā un administratīvā atbildība, ja skaitītāja mezglu apsekošanas gaitā tiks konstatēts, ka veiktas prettiesiskas darbības. V. Dārzniece saka – nezinot, kā lai pieklājīgāk nosauc, bet ir cilvēki, kuri ūdeni zog, liekot par to maksāt citiem ēkas iedzīvotājiem. Visizplatītākais veids ir dzīvoklī norādīt minimālu deklarēto personu skaitu, zinot, ka dzīvojamo māju pārvaldniekiem nav iespējams konstatēt, cik cilvēku tur reāli dzīvo. Tāpēc dzīvokļa īpašniekam nereti ir izdevīgi neuzstādīt ūdens patēriņa skaitītājus, ja ūdeni dzīvoklī lieto vairāk personu, nekā tajā ir deklarētas. Pašreizējie normatīvi paredz dzīvoklī bez skaitītāja noteikt normu 10 kubikmetri ūdens mēnesī vienai personai. Tāpēc pašvaldības darba grupa ir sagatavojusi priekšlikumus iespējamiem Ministru kabineta noteikumu grozījumiem, piedāvājot uzlikt par pienākumu ūdens patēriņa starpību segt tikai tiem lietotājiem, kuriem ūdens skaitītāju nav vai arī tie ir nederīgi. Iespējams, dome varētu attiecīgajām ministrijām ierosināt noteikt prasību jaunbūvējamām mājām ūdens patēriņa uzskaites sistēmas projektēt ārpus dzīvokļu īpašumiem, lai rādījumus varētu nolasīt līdzīgi kā elektrībai.

Ja noteikumu projektā ierakstītās prasības netiks apstrīdētas, tad Rīgā nedrīkstēs skaitītāja mezglos lietot lokanās caurules, lai tādējādi nepieļautu šmaukšanos ar ūdens uzskaiti. Pašreiz Ministru kabineta noteikumi pieļauj šādu cauruļu izmantošanu, taču privātie namu apsaimniekotāji brīdinājuši, ka tas ļauj neprecīzi uzrādīt skaitītāja datus. Tomēr pašvaldība nevar un arī negrasās uzlikt par pienākumu visiem dzīvokļu īpašniekiem ēkā uzstādīt, piemēram, viena ražotāja skaitītājus.

Svarīgākais