Veicot Rīgas Svētā Pētera baznīcas apkopes darbus, dievnamā atrastas vairākas unikālas vēstures liecības, tostarp 17.gadsimtā veidoti kādas senas ēkas ieejas portāla fragmenti, aģentūru LETA informēja Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) pārstāvji.
NKMP Arhitektūras un mākslas daļas vadītāja Anna Ancāne norāda, ka atrastās portāla detaļas ir 17.gadsimta vidus vēlā manierisma stila paraugs. Smalki ornamentētais portāls savulaik rotājis kāda tirgoņa nama ieeju Vecrīgā, Lielajā Monētu ielā, kas līdz mūsdienām gan nav saglabājies. Kara laikā namu nopostīja, bet nama portāla detaļas savāktas un līdz šim stāvēja baznīcas velvēs.
Ancāne skaidro, ka portāls tapis ap 1650.gadu. Portālu veidoja 17.gadsimta vidū Eiropā plaši izplatītais auss skrimstalas ornaments, ko raksturo plastiski savīti, auss gliemežnīcai līdzīgi liekumi. Portāls ir unikāls, jo Rīgā no šā laika ir saglabājušies ļoti maz oriģinālu Eiropas līmeņa akmens tēlniecības artefaktu.
NMKP pārstāvji min, ka senā portāla fragmentus jeb aptuveni 20 masīvus akmens veidojumus, restauratori atrada baznīcas kapenēs. Fragmenti vairākus gadus atradušies grūti vēdināmās telpās, mitrumā, kā arī iejaukti starp simtiem citu būvdetaļu, kuru izcelsme vēl nav apzināta.
Restaurators Juris Pavlovs atzīmē, ka lieli bojājumi portāla fragmentiem nav nodarīti.
Atrastās portāla detaļas izvietotas apskatei Svētās Pētera baznīcas kreisajā sānu jomā. Tāpat baznīcā atrastie portāla fragmenti būs nozīmīgs papildinājums NKMP 2021.gadā sāktajai portāla digitālajai rekonstrukcijai. Rekonstrukcijā jau veikta esošo fragmentu augstas izšķirtspējas 3D uzmērīšana. Izmantojot vēsturiskās fotogrāfijas, izveidots portāla 3D modelis jeb virtuālā rekonstrukcija, kas ļauj gūt precīzu priekšstatu par unikālā tēlniecības darba izskatu.
Nākotnē NKMP plāno veikt reālu portāla rekonstrukciju, eksponējot to Vecrīgā vai citviet vēsturiskajā apbūvē. Plānots arī sagatavot ar kvadrātkodu nolasāmu informāciju par portālu un izvietot to Pētera baznīcā, lai ikviens var gūt plašāku ieskatu par portālu.
Tāpat NKMP pārstāvji norāda, ka attīrot baznīcas ēkas sienas no putekļiem, atrasti 16.gadsimta krāsojuma fragmenti, kas ir unikāla, līdz šim nefiksēta vēstures liecība par Pētera baznīcas telpu sienu dekoratīvo apdari.
Rīgas Svētā Pētera baznīca ir Rīgas augstākā baznīca, kas ir gotikas stilā 13.gadsimtā būvēts valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Līdz 2022.gadam baznīcu apsaimniekoja Rīgas dome, bet 2022.gada martā Saeima pieņēma īpašu "Rīgas Svētā Pētera baznīcas likumu", nododot baznīcu Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas un Vācu Svētā Pētera draudzes nodibinājumam.