Par vairāk nekā 50 miljoniem būvēs jaunu gaisa satiksmes vadības torni lidostā "Rīgā"

© Publicitātes attēls

VAS “Latvijas” gaisa satiksme” (LGS) valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš, uzņēmuma valdes loceklis Ivars Sviridovs un būvkompānijas SIA “AIMASA” valdes priekšsēdētājs Sandris Apsīts ir parakstījuši līgumu par LGS ēkas pārbūvi ar jauna gaisa satiksmes vadības torņa kompleksa piebūvi lidostā “Rīga”.

Projekta “VAS "Latvijas gaisa satiksme" esošās ēkas pārbūve ar jauna gaisa satiksmes vadības torņa kompleksa piebūvi” celtniecības darbi saskaņā ar noslēgto līgumu ir jāuzsāk līdz 2025. gada 1. janvārim. Paredzams, ka būvnieks nepieciešamo plānošanu, dokumentu sagatavošanu un saskaņošanu, kā arī būvlaukuma iekārtošanu un citus darbus (inženierkomunikāciju iznešana un jaunu inženierkomunikāciju ierīkošana, esošās ēkas atsevišķo daļu lokāla pārbūve u.c.) paredz uzsākt jau šogad. Celtniecību paredzēts pabeigt līdz 2026. gada 31. decembrim.

Līguma summa ir 51 255 844,90 EUR (bez PVN). Projektu infrastruktūras uzlabošanai un pielāgošanai divējādam lietojumam, proti, gan civiliem, gan militāriem mērķiem 26,263 miljonu EUR apmērā līdzfinansē Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (Connecting Europe Facility jeb CEF). LGS uz izdevīgiem noteikumiem saņems arī aizdevumu 25 miljonu eiro apmērā no Ziemeļu investīciju bankas (NIB).

“Protams, mēs esam gandarīti, ka LGS, lidostai “Rīga” un visai Latvijas aviācijas nozarei nozīmīgais un sen gaidītais projekts tagad ir kļuvis neatgriezenisks - konkursa procedūrā ar sarunām ir izvēlēts būvnieks, kurš apņēmies 24 mēnešu laikā veikt celtniecības darbus, lai pēc tam LGS varētu aprīkot jauno torni ar modernu tehniku un no tā uzsākt lidojumu vadību,” uzsver D.Tauriņš.

Savukārt S.Apsīts saka: “Esam apņēmušies īstenot lielu un nozīmīgu projektu, un jāatzīst, ka Latvijā celtniekiem šādas iespējas nemaz tik bieži nerodas. Esam pārliecināti, ka 2026. gada beigās jaunais tornis un cita infrastruktūra tiks nodoti ekspluatācijā un ne tikai uzlabos gaisa satiksmes vadību un lidojumu drošumu, bet arī kļūs par vienu no jaunajām Rīgas dominantēm un vizītkartēm, ko pirmo ieraudzīs mūsu viesi, kas Latvijas galvaspilsētā ieradīsies ar aviotransportu.”

Esošais 27 metrus augstais LGS gaisa satiksmes vadības tornis ir būvēts 1973. gadā, tam ir pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu inženiertehniskie un dizaina risinājumi, un tornim ir aizvien grūtāk nodrošināt lidostas, kas attīstās, vajadzības un mūsdienīgu un inovatīvu tehnoloģiju ieviešanu. Tas lidostas “Rīga” teritorijā tiks saglabāts kā rezerves tornis.

Savukārt jaunais gaisa satiksmes vadības tornis ir viens no starptautiskās lidostas “Rīga” veiksmīgas attīstības priekšnosacījumiem, lai arī turpmāk nodrošinātu visdrošāko un rentablāko lidojumu apkalpošanu noslogotākajā Baltijas lidostā. Gaisa satiksmes vadības infrastruktūras modernizācijas projekts nodrošinās saskaņotu lidostas un uzņēmuma infrastruktūras attīstību, civilās un militārās gaisa satiksmes integrāciju, stiprinot civili militāro mobilitāti. Jaunās tehnoloģijas, kas tiks uzstādītas modernizācijas gaitā, ļaus ieviest arī attālinātās gaisa satiksmes vadības sistēmu Remote Control Tower, nodrošinot gaisa kuģu pacelšanās un nosēšanās attālinātu vadību citās Latvijas lidostās. Torņa tehnoloģiskās iespējas ļaus optimizēt ielidošanas un izlidošanas mijiedarbību, kā arī horizontālo un vertikālo trašu izvietojumu, samazinot degvielas patēriņu, izmešu un trokšņa līmeni un iespēju robežās nodrošinot lidojumu nepārtrauktību,

Jaunā gaisa satiksmes vadības torņa augstums būs 49,9 metri, ēkas apbūves laukums 5958 kvadrātmetri, bet iekštelpu kopējā platība - 12 185,8 kvadrātmetri. Tornim būs viens pazemes un deviņi virszemes stāvi.

LGS jaunā GSV torņa projektu izstrādāja piegādātāju apvienība ATCT 2020, kas sastāv no trīs dalībniekiem - arhitektu biroja SIA “ARHIS ARHITEKTI”, viena no lielākajiem Amerikas Savienoto Valstu arhitektu, inženieru un interjera dizaina kompānijām “LEO A DALY” un “Marcos Costilla Aviation Consulting Group, LLC”.

Latvijā

Nu nemaz negribas ticēt, ka čekisti savulaik aizsūtīja uz karātavām savu vācu kolēģi Frīdrihu Jekelnu bez nopratināšanas jeb pieredzes apmaiņas par to, kā vislabāk cīnīties pret Kurzemes partizāniem un ko šajā ziņā mācīties no Jekelna komandētās soda ekspedīcijas “Eichensumpf” neveiksmēm Zlēkās.

Svarīgākais