Rīgas pašvaldība ikdienas darbā vēlas ieviest mākslīgā intelekta rīkus

© Pixabay

Lai uzlabotu Rīgas pašvaldības darba efektivitāti, vietvara par vienu no šā gada mērķiem izvirzījusi mākslīgā intelekta (MI) rīku testēšanu un ieviešanu savā ikdienas darbā, aģentūru LETA informēja pašvaldībā.

Pašvaldības izpilddirektors Jānis Lange apgalvo, ka Rīga ir stabila un mērķtiecīga pašvaldība, kas meklē veidus, kā strādāt vēl efektīvāk un gudrāk. "Šo gadu esmu nosaucis par efektivitātes gadu, izvirzot mērķus, kuri palīdzēs uzlabot pašvaldības darbu. Viens no tiem ir plašāks MI pielietojums," uzsver Lange.

Pēc viņa paustā, Latvijā ir labi piemēri, kā MI ikdienas darbā veiksmīgi izmanto gan biznesa, gan valsts pārvaldes iestādes. "Esmu drošs, ka, arī šajā ziņā Rīga var kalpot par piemēru citām pašvaldībām, demonstrējot, ka mūsdienu tehnoloģijas var veicināt gan darbinieku labbūtību, gan resursu racionālu izmantošanu," uzskata Lange.

Šonedēļ Rīgas digitālā aģentūra (RDA), kā arī citi pašvaldības pārstāvji dalījās pieredzē MI rīku ieviešanā savā ikdienas darbā. Pašlaik pašvaldībā plašākais MI rīku pielietojums ir darbā ar juridisko līgumu apstrādi, tekstu vienkāršošanu un tulkošanu. Tāpat tiek izmantoti rīki sanāksmju protokolēšanas efektivizēšanai.

RDA direktors Arnis Gulbis skaidro, ka MI risinājumu ieviešana pašvaldības darbā norit pakāpeniski, šajā gadā liekot uzsvaru uz MI rīku izpēti un to pielietojuma iespējām.

"Esam veikuši virkni aktivitāšu, piemēram, pašvaldības struktūrvienības identificēja jomas un procesus, kur ir iespējams pielietot MI rīkus, tika veikta mākslīgā intelekta rīku praktiska izpēte, apzinot šo rīko pielietojumu tieši pašvaldības darbā, kā arī tika organizētas vairākas pieredzes un labās prakses apmaiņas darba grupas, nodrošinātas apmācības un semināri, īstenoti pilotprojekti," informē Gulbis.

Viņš uzskata, ka svarīgi ir turpināt darbu pie MI risinājumu izpētes un ieviešanas, lai šīs jaunas iespējas sniegtu arvien lielāku ieguvumu pašvaldības ikdienas darbā.

Daloties pieredzē MI rīku izmantošanā, Rīgas enerģētikas aģentūras (REA) direktors Jānis Ikaunieks uzsvēra MI nozīmi Rātsnama ēkas vadības sistēmas atjaunošanā. MI apstrādājot sensoros iegūtos datus, iespējams gūt informāciju par gaisa kvalitāti un temperatūru dažādos Rātsnama korpusos, kas ļauj prognozēt, kuros no tiem nepieciešams veikt regulējumus, mazinot, vai tieši pretēji, paaugstinot darbības jaudu, tādējādi, ekonomējot enerģijas patēriņu.

Otrs nozīmīgs REA projekts vērsts vienkāršota energoefektivitātes izvērtējuma izveidei Rīgas iedzīvotājiem par visām Rīgas standarta tipa ēkām, lai ļautu iedzīvotājiem prognozēt enerģijas patēriņa samazinājumu. Ņemot vērā ēkas datus, tiek aprēķināts ēkas enerģijas patēriņš, validējot faktisko pret izmērīto, kas nodrošina iespēju prognozēt veicamos darbus ēkas energoefektivitātes uzlabošanai, nosakot, piemēram, kurās vietās ēkā ir manāmi siltumzudumi.

Rīgas pašvaldības Finanšu departaments, lai optimizētu papīra lietošanu un pavadīto laiku datu apstrādē, dalījās ar rīku, kas nolasa attiecīgo informāciju avansa dokumentu aizpildīšanai, kvīšu rakstīšanai un citu dokumentu ātrākai noformēšanai, efektivizējot darbu apjomu.

Savukārt Rīgas investīciju un tūrisma aģentūra MI rīku sniegto atbalstu pielieto, izstrādājot idejas mārketinga un komunikācijas aktivitātēm. Tāpat dažādu rīku klāsts tiek izmantots teksta un audio materiālu apstrādei.

Rīgas pašvaldības policijā ar mākslīgā intelekta rīka palīdzību tiek testēts atbalsts videonovērošanā, pārkāpuma veidu fiksācijai un atlasei ar mērķi efektivizēt cilvēkresursu darbu un spēju reaģēt uz notiekošo.

Datu aizsardzības un informācijas tehnoloģiju drošības centrs dalījās pieredzē ar lokāla MI rīka ieviešanu, kas ļauj darbiniekiem uzdot jautājumus par apmācību procesu un pašvaldības dokumentāciju. Kā galvenie plusi šādam rīkam uzsvērta tā konfidencialitāte un drošība, kā arī iespēja to optimizēt.

Rīgas pašvaldība turpinās izglītoties par MI rīku izmantošanu ikdienas darbā, testēs jaunus rīkus un savstarpēji turpinās dalīties pieredzē ar darbiniekiem. Papildus tam, pašvaldība turpinās darbu arī pie labākas datu pieejamības nodrošināšanas, drošības jautājumiem, un metodoloģijas kā mērīt darba efektivitāti.

Latvijā

Ziemassvētki tradicionāli ir laiks, kad būtiski palielinās ikdienas tēriņi, cilvēki biežāk iegādājās dāvanas, svētku rotājumus un īpašus ēdienus svētku galdam. Turklāt, neskatoties uz dažādu preču un pakalpojumu cenu pieaugumu pēdējos gados, vairāk nekā trešdaļa jeb 37% iedzīvotāju šogad svētku dāvanām un svinībām plāno tērēt tikpat cik pērn, liecina Luminor bankas veiktā aptauja.

Svarīgākais