Lai vairotu starptautiskās sabiedrības izpratni un atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai integritātei tās starptautiski atzītajās robežās šodien Rīgā norisināsies Starptautiskās Krimas platformas trešais parlamentārais samits, informē Saeimas Preses dienests.
Tā mērķis ir izcelt Krievijas agresijas globālo ietekmi un turpināt starptautiski izgaismot agresora pastrādātos noziegumus.
Starptautiskās Krimas platformas parlamentārā samita rīkošana Rīgā ir daļa no Latvijas visaptverošā atbalsta Ukrainai un ieguldījums noteikumos balstītas starptautiskās kārtības stiprināšanā. Samitu rīko Saeima ciešā sadarbībā ar Ukrainas parlamentu - Augstāko Radu, un tajā piedalīsies delegācijas no aptuveni 50 pasaules valstīm.
Samitu atklās Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) un Ukrainas parlamenta priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks. Iecerēts, ka attālināti pasākuma dalībniekus uzrunās Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Ievadvārdus teiks arī Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), ārlietu ministre Baiba Braže (JV) un Krimas tatāru tautas Medžlisa priekšsēdētāja pirmais vietnieks Narimans Dželjals.
Samitā notiks ekspertu diskusija par Krievijas atbildību un kara ietekmi uz Eiropas drošību, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.
Pirmajā paneļdiskusijā eksperti spriedīs par Krievijas saukšanu pie atbildības. Jautājumu lokā būs efektīvu starptautisko mehānismu nepieciešamība, tostarp starptautiskā tribunāla izveide, lai agresoru sauktu pie atbildības par kara noziegumiem, kā arī garantētu taisnīgumu cietušajiem. Tostarp dalībnieki uzsvērs demokrātisko valstu un starptautisko organizāciju lomu tiesiskuma nodrošināšanā. Savukārt otrais panelis būs veltīts sarunām par Ukrainas atziņām un iespējām tās gūto pieredzi izmantot valstīm, kas sastopas ar Krievijas radītiem izaicinājumiem drošības jomā, tostarp hibrīddraudiem.
Diskusijā piedalīsies Kremļa ieslodzītais un šī gada jūnijā ieslodzīto apmaiņā atbrīvotais Krimas tatāru tautas medžlisa priekšsēdētāja pirmais vietnieks Narimans Dželjals, Ukrainas parlamenta cilvēktiesību komisārs Dmitro Lubinecs, Ukrainas militārais eksperts, rezerves pulkvedis Viktors Kevļuks, bijušais Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Jānis Kažociņš, Valsts prezidenta padomniece likumdošanas un starptautisko tiesību jautājumos Kristīne Līce un citi.
Ekspertu diskusiju organizē Krimas cilvēktiesību grupa, Latvijas Ārpolitikas institūts un Latvijas Platforma attīstības sadarbībai. Diskusija norisināsies viesnīcā "Radisson Blu Latvija" Elizabetes ielā 55, Rīgā, no plkst.15. Tai varēs sekot līdzi tiešraidē samita tīmekļa vietnē "www.crimea-platform-riga.lv".
Dalību samitā apstiprinājušas Albānijas, Apvienotās Karalistes, Argentīnas, Armēnijas, Austrālijas, Austrijas, Beļģijas, Bosnijas un Hercegovinas, Bulgārijas, Čehijas, Dānijas, Francijas, Ganas, Grieķijas, Horvātijas, Lietuvas, Lihtenšteinas, Luksemburgas, Igaunijas, Islandes, Itālijas, Īrijas, Izraēlas, Kanādas, Kipras, Kostarikas, Jaunzēlandes, Maltas, Melnkalnes, Moldovas, Nīderlandes, Norvēģijas, Polijas, Portugāles, Rumānijas, Serbijas, Slovākijas, Slovēnijas, Spānijas, Somijas, Šveices, Tongas, Turcijas, Vācijas, Ziemeļmaķedonijas un Zviedrijas parlamentu delegācijas. Vairums parlamentu samitā būs pārstāvēti spīkeru līmenī.
Plānots, ka samitā piedalīsies arī starptautisko organizāciju - Eiropas Parlamenta, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentārās asamblejas, NATO Parlamentārās asamblejas un Starpparlamentu savienības delegācijas, kā arī Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociācijas pārstāvji.
Starptautiskā Krimas platforma ir izveidota 2021.gadā kā valstu un valdību, parlamentu, ārlietu ministru un ekspertu līmeņa koordinācijas un konsultāciju formāts, lai veicinātu pasaules līderu un plašākas sabiedrības izpratni par Krimas pussalas pagaidu okupāciju un aneksiju, tās negatīvo ietekmi uz vietējo iedzīvotāju cilvēktiesībām, drošību Melnās jūras reģionā, globālo nodrošinātību ar pārtiku un uz noteikumiem balstītu pasaules kārtību. Iepriekš Krimas platformas parlamentārie samiti ir notikuši Zagrebā un Prāgā.