Rīgas domē spriež par iespējamām izmaiņām Vecrīgas autostāvvietās. Pagaidām neofciāli

Braukšana pa sabiedriskā transporta joslām un bezmaksas stāvvietas Rīgas centrā ir viens no plusiem, kas vismaz daļai jaunu auto pircēju liek izšķirties par labu elektroauto. Pēdējos gados visvairāk elektroauto pirkti Rīgā un Pierīgā, un tas ik dienas ir jūtams pilsētas centrā, īpaši vecpilsētā, kur tagad tikai retais maksā par stāvvietu, vēsta LTV raidījums “de facto”.

Latvijā elektroauto veido vienu procentu no kopējā autoparka, taču ne Vecrīgā un Rīgas centrā. Tur atsevišķās stāvvietās var novērot, ka katrs trešais vai pat katrs otrais auto ir ar elektrodzinēju. Tas tādēļ, ka Rīgā pat dārgākajās maksas stāvvietās, atļauts elektroauto turēt bez maksas.

Vecrīgā par auto novietošanu jāmaksā, sākot no sešiem rītā līdz pusnaktij. Pirmā stunda - 5 eiro, katra nākamā - 8 eiro. Ja kāds savu auto ar benzīna vai dīzeļa dzinēju gribētu Vecrīgā atstāt visu diennakti, tad būtu jāšķiras no 141 eiro. Bet ne elektroauto īpašniekiem - viņi var stāvēt bez maksas, cik uziet.

Jādomā, ka autovadītāji, kas var atļauties elektroauto, spētu arī samaksāt par stāvvietu pilsētas centrā, taču šī ir Rīgas pašvaldības apzināti ieviesta atlaide, lai stimulētu elektroauto izmantošanu. Kad to ieviesa 2016. gadā, elektroauto bija retums, bet pēdējās desmitgades laikā automobiļi ar elektrisko dzinēju (kopā ar hibrīda modeļiem) Latvijā pieckāršojušies, pārsniedzot astoņus tūkstošus. Un tagad vecpilsēta kļuvusi par milzu stāvlaukumu.

“Šobrīd mums statistika uzrāda to, ka Vecrīgā tiešām ir diezgan liels elektroauto pieplūdums. Principā, ja mēs skatāmies, tikai 5% ir tie, kas maksā pilnu cenu par stāvēšanu Vecrīgā automašīnai. Tā ka lielākā daļa tur elektroauto, plus, diemžēl, man jāatzīst, arī vēl notiek viltojumi ar invalīdu zīmēm,” saka Olafs Pulks (JV), Rīgas domes satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs.

Uzņēmumā “Rīgas satiksme”, kas apsaimnieko maksas autostāvvietas, precīzu elektromobiļu uzskaiti neveic. Uz aci gan var redzēt, ka arī ārpus Vecrīgas, pilsētas centra dārgākajās stāvvietās bez maksas novietoto elektroauto ir gana daudz. Taisnība, ka šie auto nepiesārņo gaisu tik daudz kā iekšdedzes automobiļi, bet uz centru tie brauc un vietu aizņem.

Rīgā arī atļauts ar elektroauto braukt pa sabiedriskā transporta joslām, kas ir vēl viens vilinājums pārvietoties pa pilsētu ar mašīnu. Likumsakarīgi, ka šos labumus reklamē arī elektromobiļu tirgotāji. Auto tirgotāji mēdz arī pie ieguvumiem pieskaitīt iespēju bez maksas iebraukt Jūrmalā.

Kā stāsta Latvijas Elektroauto biedrības valdes loceklis Kārlis Mendziņš, pircējiem Latvijā ne jau vides faktori ir noteicošie, pērkot elektromobili: “Kad mēs aptaujājām elektroauto īpašniekus, kas bija viņu galvenie vadmotīvi, izvēloties elektrisko mašīnu, tie bija ekonomiskie, tajā skaitā bezmaksas “Rīgas satiksmes” stāvvietas, tajā skaitā autobusu josla, kur tu vari ietaupīt laiku, nodokļi, un tagad arī subsīdijas. Tā ka ekonomiskais faktors ir galvenais vadmotīvs, iegādājoties elektroauto.”

Rīgas domnieki uzskata, ka priekšrocības elektroauto vadītājiem ir jāsaglabā.

“Tā kopējā virzība būtu nesamazināt esošās atlaides, proti, braukšanu pa joslām, stāvvietas. Tas, uz ko mēs ejam uz priekšu, bet vēl tāda precīza risinājuma nav, bet būs vairākas diskusijas un viss pārējais, uz saucamo bezizmešu zonu veidošanu Rīgas centrā, kur priekšroka tiks dota elektroauto visādām formām,” stāsta Rīgas pašvaldības mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps (LA).

Par satiksmes jomu atbildīgās domes komitejas vadītājs Pulks pieļauj, ka kaut kas būšot jādara ar ilgstošu stāvēšanu Vecrīgā: “Kas attiecas par Vecrīgu, iespējams mums vajadzēs uzsākt diskusiju par to, ka nevar vienlaicīgi atrasties mašīna teiksim visu dienu vienā vietā, ka atbrauc no rīta, nezinu, strādā un aizbrauc, ka pēc pāris stundām viņai vajadzētu pārvietoties, kaut vai vismaz uz kādu citu vietu. Vai arī samazināt iespēju bez maksas Vecrīgā novietot ilgāk par divām stundām.”

Par iespējamām izmaiņām autostāvvietu kārtībā Vecrīgā domē bijušas neoficiālas sarunas, bet nekāda rakstiska projekta pagaidām nav. Aptaujātie domnieki kā vienu no simptomiem, kas iespējams liktu pārskatīt atbalstu elektroauto lietotājiem plašāk pilsētā, būtu, piemēram, sastrēgumu veidošanās sabiedriskā transporta joslās, kas vēl neesot aktuāli.

Elektroauto privilēģijas gan pieejamas tikai maksātspējīgiem. Jauns elektroauto bāzes komplektācijā bez PVN un papildus aprīkojuma maksā virs 20 tūkstošiem eiro.

“Ja mēs skatāmies tīri no cenas salonā, tad elektriskie ir 10-15% tā vidēji dārgāki, bet, ja mēs skatāmies lietoto auto tirgu - un Latvija pārsvarā ir tomēr lietotu auto tirgus, šī cena ir nostabilizējusies, līdzsvarā. (..) Ir divi elektroauto, kas tā kā kvalificētos zem 25 tūkstošu eiro latiņas, jā, bet tas piedāvājums ir, maigi sakot, nekāds, tāpēc vajag pēc iespējas plašāku piedāvājumu. No nākamā gada būs gan francūžiem, gan vāciešiem, tiešām tādas budžeta klases mašīnas, kas spēs veikt lielas distances un kas būtībā atzīmē visus ķeksīšus, ka ir svarīgie,” atzīmē Mendziņš no Elektroauto biedrības.

Valsts kopš 2022. gada aprīļa ar īpašu programmu atbalsta iedzīvotājus bezemisiju vai mazemisiju auto iegādē. Programma īpašu lēcienu piedzīvojusi pēdējos mēnešos, augstāko pieprasījumu sasniedzot septembrī, kad valsts līdzfinansējums pietuvojās vienam miljonam eiro mēnesī. Kopā divarpus gadu laikā par 10 miljoniem eiro līdzfinansēta divarpus tūkstošu elektroauto iegāde. Gan jaunu, gan lietotu, kas kļuvuši populārāki pēdējos mēnešos. Visvairāk pircēju - Rīgā un Pierīgā.

Atbildīgā ministrija vēl tikai plāno vērtēt, cik sekmīga elektroauto atbalsta programma bijusi. “Noteikti mēs līdz gada beigām - programma noslēdzas gada beigās - izvērtēsim, kāds ir pieprasījumus, cik cilvēkiem ir interese. Pašreiz mēs jau redzam, ka tā interese ir ļoti atbalstāma. Katrs trešais, kas piesakās uz elektroauto vai hibrīdu, ir daudzbērnu ģimene. Kas parāda, ka ir cilvēku interese,” uzskata klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS).

Taču jāšaubās, ka ar esošo tempu elektroauto iegādes atbalstam pieejamo finansējumu 15 miljonus eiro izdosies iztērēt līdz gada beigām. Aptuveni trešdaļa pagaidām palikusi pāri.