Cik daudz Rīgas iedzīvotāju jūtas cieši saistīti ar galvaspilsētu?
Kopumā 72% Rīgas iedzīvotāju jūtas cieši saistīti ar galvaspilsētu, liecina pēc Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra pasūtījuma veiktās SIA "Kantar Latvia" aptaujas rezultāti.
Galvenie iemesli, kas veido piederību galvaspilsētai, rīdzinieku vidū esot Latvijas galvaspilsēta kā dzīvesvieta sev un ģimenei, uzaugšana pilsētā kopš piedzimšanas, kā arī darbavietas atrašanās Rīgā.
Pētījums "Sabiedrības integrācija Rīgā" mērķis ir noskaidrot pilsētas iedzīvotāju attieksmi un priekšstatus par dažādiem ar sabiedrības integrāciju saistītiem jautājumiem Rīgā, lai izvērtētu iedzīvotāju līdzdalības iespējas, kā arī sabiedrības integrācijas problēmas Rīgas iedzīvotājiem un salīdzināt iegūtos datus ar 2017. un 2021.gadā veiktajiem pētījumiem.
Kopš 2017.gada ir būtiski samazinājies to rīdzinieku īpatsvars, kuri uzskata, ka integrācija Latvijā notiek pati par sevi, un tai nav nepieciešama īpaša vadība no valsts vai pašvaldību puses. Turpretim pieaudzis to rīdzinieku īpatsvars, kuri uzskata, ka sabiedrības integrāciju ir nepieciešams vadīt un kontrolēt no valsts vai pašvaldību puses. 2017.gadā tā uzskatīja 60% aptaujāt, bet šogad šādu atbildi sniedza 66% aptaujāto.
Rīdzinieku viedoklis par pasākumiem, kas būtu nepieciešami, lai veicinātu sabiedrības integrāciju Rīgā, kopš 2021.gada nav būtiski mainījies. Tāpat kā 2021.gadā, arī 2024.gadā kopīgi pasākumi dažādām tautībām ir visbiežāk nosauktais pasākumu veids.
Arī valodu kursi un kultūras pasākumi tiek nosaukti bieži. Salīdzinoši lielai daļai, jeb 20% rīdzinieku, nav konkrēta viedokļa par to, kādi pasākumi būtu nepieciešami, lai veicinātu sabiedrības integrāciju pilsētā.
Ar pozitīvu tendenci vērojama latviešu valodas lietošana un zināšanas aptaujāto vidū. Salīdzinājumā ar 2021.gadu, par 5% vairāk jeb kopumā 17% aptaujāto atzīst, ka viņu latviešu valodas prasmes ir ievērojami uzlabojušās un 31% zināšanas ir uzlabojušās.
Respondenti atzīst, ka valodas zināšanas ir uzlabojušās pateicoties tam, ka viņi ikdienā biežāk izmanto latviešu valodu.
Vērtējot pašvaldībā pieejamos pakalpojumus, aptaujas dalībnieki pozitīvi atzīmē bibliotēku, bērnudārzu, kultūras centru, interešu izglītības, Rīgas apkaimju iedzīvotāju centra un sociālā dienesta veikto darbu.