Vicemēre Ozola: Ikkatram Rīgas iedzīvotājam ir jābūt gataviem aizsargāt sevi un savu pilsētu

© Rīgas dome

Rīgā notiekošajā Ziemeļeiropas reģiona drošības un ārpolitikas forumā “Rīgas konference 2024”, ceturtdien, 17. oktobrī, aizvadīta diskusija par pilsētu noturību kara apstākļos, vadoties pēc pieredzes Ukrainā un Izraēlā, kurā Rīgas vicemēre Linda Ozola uzsvēra ikkatra iedzīvotāja nepieciešamību iesaistīties civilās aizsardzības procesos.

“Ikvienai Eiropas galvaspilsētai ir uzdevums nodrošināt darbības nepārtrauktību jebkādos apstākļos un drošu vidi saviem iedzīvotājiem. Tas ir arī Rīgas uzdevums - rūpēties par iedzīvotāju informētību, būt klātesošai un sniegt atbalstu kā vien tas iespējams. Jau šobrīd esam celmlauži situācijā, kad no nulles sākām darbu pie Ukrainas bēgļu uzņemšanas Rīgā. Kopā ar plašu ekspertu loku no Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Nacionāliem Bruņotajiem spēkiem un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta esam izstrādājuši Rīgas civilās aizsardzības plānu, uz kura bāzes veicam pasākumus, lai uzlabotu rīdzinieku drošību un gatavību dažādām ārkārtas situācijām. Gatavība nozīmē būt zinošiem, spējīgiem palīdzēt un neapjukt gadījumā, ja X stunda tomēr pienāk. Mums kā pašvaldībai un ikkatram Rīgas iedzīvotājam ir jābūt gataviem aizsargāt sevi un savu pilsētu”, norāda Rīgas vicemēre Linda Ozola.

Diskusijas “Drosme konflikta apstākļos: mācības par pilsētu noturību no kara pieredzes” laikā uzmanība vērsta tādiem tematiem kā civilā aizsardzība, iedzīvotāju un pašvaldības gatavība rīcībai dažādu apdraudējumu gadījumā, kā arī pašvaldību komunikācijai ar iedzīvotājiem nepārtrauktas informētības nodrošināšanā.

Diskusijā piedalījās Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola, psihiatrs Eyal Frucher (Izraēla), Rubižnes pilsētas teritoriālās kopienas un Rubižnes pilsētas vadītājs Andrii Yurchenko (Ukraina) un Tamperes pilsētas konkurētspējas un inovāciju direktors Teppo Rantanen (Somija).

Foruma “Rīgas konference 2024” mērķis ir risināt aktuālos ārpolitikas un drošības jautājumus, attīstot jēgpilnas un ilgtermiņa diskusijas starp pasaules līderiem un lēmumu pieņēmējiem. Tās laikā norisinās plašs diskusiju kurss aizsardzības ziņu izvērtēšanā un globālo tendenču pārskatā, ņemot vērā pašreizējo situāciju Eiropā un pasaulē.

Latvijā

Daudz tiek runāts un darīts, lai sabiedrībā izskaustu vardarbību pret sievietēm. Bet kā ir ar vardarbību pret vīriešiem? Vīrieši un pusaudži lielākoties klusē un slēpj pret viņiem vērstās vardarbības faktus. Kāpēc? Tāpēc, ka viņi uzskata: vardarbības upura statuss ir apkaunojošs. Turklāt tiesībsargājošajās iestādēs uz vīriešiem lūkojas kā uz otrās šķiras upuriem, sak, ko tu te gaudo, savas problēmas tev kā vīrietim jārisina pašam! Par šo situāciju saruna ar pusaudžu psihoterapeitu, Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītāju Nilu Saksu Konstantinovu.