Rīgas dome lems par četru pieminekļu demontāžu

Rīgas dome šodien lems par Krievijas karavadoņa Mihaela Andreasa Barklaja de Tolli un vairāku citu pieminekļu demontāžu un pārvietošanu.

Kā ziņots, iepriekš Finanšu un administrācijas lietu komiteja ceturtdien atbalstīja de Tolli pieminekļa demontāžu un pārvietošanu.

De Tolli pieminekli Esplanādes malā pirmo reizi atklāja 1913.gadā. 1915.gadā Barklaja de Tolli statuju demontēja, bet postaments palika. 2002.gadā pēc uzņēmēja Jevgeņija Gomberga iniciatīvas tika uzstādīta atjaunota statujas kopija.

Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde neiebilst pret pieminekļa postamenta pārvietošanu. Pārvalde norāda, ka pieminekļa postaments nav valsts aizsargāts kultūras piemineklis, bet tam ir kultūrvēsturiska vērtība, un tādēļ nav pieļaujama tā iznīcināšana.

Kā skaidro Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs Juris Dambis, ņemot vērā sabiedrības un pašvaldības viedokli, ka pieminekli nepieciešams pārvietot, pārvalde neiebilst pret pārvietošanu, ja tiek nodrošināta minētās pieminekļa pamatnes saglabāšana.

Savukārt statuju pēc demontāžas plānots atdot Gombergam.

Dome lems arī par rakstnieka Andreja Upīša pieminekļa demontāžu pie Kongresu nama, rakstnieka Sudrabu Edžus pieminekļa pārvietošanu no Kronvalda parka un Raiņa kapiem.

Tāpat tiks lemts par pieminekļa, kas veltīts 1701.gada kaujā kritušajiem Krievijas karavīriem - Lucavsalas aizstāvjiem, demontāžu.

Rīgas domes deputātiem ir nosūtīta Latvijas vēsturnieku un vēstures aktīvistu vēstule par pieminekļu demontāžu.

Vēstulē pausts aicinājums apturēt de Tolli un Lucavsalas Ziemeļu karā kritušo Krievijas karavīru kapa pieminekļa demontāžas jautājumu izskatīšanu.

Vēstulē norādīts, ka pieminekļu demontāža netika akceptēta Pieminekļu padomē, nav noskaidrots sabiedrības viedoklis un pēc iespējas plašāks vadošo vēsturnieku un citu speciālistu viedoklis.

Savukārt Lucavsalas Ziemeļu kara kritušo karavīru kapa pieminekļa gadījumā tiek lūgts ņemt vērā gan ētiskos, gan tiesiskos aspektus, kas attiecināmi uz apbedījumiem.

Vēstuli parakstījuši vēsturnieki Andris Caune, Gvido Straube, Mārtiņš Mintaurs, Andrejs Gusačenko, Rūdolfs Rubenis, vēstures entuziasts Juris Millers, vācbaltiešu kultūrvēsturiskā mantojuma un Rīgas Lielo kapu pētīšanas, saglabāšanas un atjaunošanas aktīvists Mihails Parahins un kādreizējais Rīgas kultūras pieminekļu aizsardzības inspektors Gunārs Armans.

Savukārt biedrība "Publiskās atmiņas centrs" ir aicinājusi nojaukt gan de Tolli pieminekli, gan arī citus Padomju totalitāro režīmu un Krieviju slavinošus pieminekļus.

Pirms Rīgas domes sēdes plkst.11 plānota preses konference, kurā pašvaldības vadība informēs par kārtējās domes sēdes aktualitātēm.

Preses konferencē piedalīsies domes priekšsēdētaja vietnieks Edvards Ratnieks (NA/LRA), Izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītāja Laima Geikina ("Par") un pilsētas izpilddirektors Jānis Lange.