Rīgas pašvaldības kapsētās izvietotās videonovērošanas kameras ļauj noķert piemēslotājus

© Rīgas dome

Lai mazinātu nelikumīgu atkritumu izmešanu Rīgas zaļajās teritorijās, galvaspilsētā pakāpeniski tiek paplašināta videonovērošanas kameru pārklājums, tostarp arī pašvaldības pārziņā esošajās kapsētās. Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus izmest atkritumus tikai tam paredzētās vietās un atgādina, ka nelikumīga atkritumu izbēršana var novest pie nepatīkamām sekām.

“Pēdējo gadu laikā diemžēl būtiski pieaudzis nelikumīgu atkritumu izmešanas gadījumu skaits, tostarp arī kapsētās. Piemēram, pērn kapsētās bija izmests vairāk nekā 250 riepu un 300 tonnu būvgružu, kuru izvešana prasa ievērojamus nodokļu maksātāju līdzekļus. Tāpēc plānojam paplašināt videonovērošanas tīklu ne tikai kapsētās, bet arī citās zaļajās teritorijās, pievēršot uzmanību visām vietām, kur tiek veidotas nelikumīgas izgāztuves. Aicinu iedzīvotājus izturēties atbildīgi pret apkārtējo vidi un neveidot nelegālas izgāztuves, jo tas var novest ne tikai pie administratīvā soda, bet atsevišķos gadījumos arī pie kriminālatbildības,” uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Kā norāda komitejas priekšsēdētājs, kameru izvietošana dod rezultātus, piemēram, Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta pārziņā esošajā Pļavnieku kapsētā ar videonovērošanas kamerām septembra beigās konstatēta nelikumīga atkritumu izmešana, par ko nekavējoties nodota informācija Rīgas pašvaldības policijai administratīvās lietvedības sākšanai.

Rīgas pašvaldības kapsētās ir izvietotas gan mobilās, gan stacionārās videonovērošanas kameras, kuras arī iekļautas Rīgas vienotajā videonovērošanas sistēmā.

Mājokļu un vides departamenta Kapsētu pārvalde plāno nākamajos gados uzstādīt papildu kameras, kā arī maksimāli efektīvi centīsies izmantot esošās kameras pārkāpumu konstatēšanai un preventīvai novēršanai.

Par gadījumiem, kad Rīgas mežos, parkos, kapsētās vai nomaļās vietās kāds izgāzis sadzīves atkritumus vai būvgružus, aicinām ziņot Rīgas pašvaldības policijai (RPP) pa tālruni 112 vai RPP mobilajā lietotnē.

Policija ierodas notikuma vietā, fiksē pārkāpumu un veic visas nepieciešamās darbības, lai identificētu pārkāpēju. Papildus tam, lai novērstu priekšstatu, ka minētajā vietā ir atkritumu izgāztuve, kā arī, lai tiktu nodrošināta piegružotās teritorijas sakopšana, informācija tiek nodota atbildīgajam teritorijas pārvaldniekam.

Lai novērstu šāda veida prettiesisku rīcību, RPP izmanto dažādus tiesiskus instrumentus. Viens no instrumentiem, ko ikdienā izmanto RPP, ir pārvietojamās videonovērošanas kameras, kuras izvieto noteiktā vietā, lai fiksētu pārkāpumu tā izdarīšanas brīdī.

Likums paredz, ka par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu atkritumu izmetējam - fiziskai personai no 70 līdz 1000 eiro un juridiskai personai no 250 līdz 2800 eiro.

Ja atkritumu izmešana kapsētās būs uzskatāma par kapu apgānīšanu vai īpašuma bojāšanu, var tikt piemērota ne tikai administratīvā, bet arī kriminālā atbildība.

Latvijā

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais