Drīzumā Rīgas ielās ātrumpārkāpējus ķers arī netrafarēti pašvaldības policijas auto

© Kaspars Krafts/F64

Latvijas pašvaldību policijām aizvien vairāk tiek deleģētas jaunas funkcijas no valsts puses. Vieni no jaunākajām pašvaldības policijas uzdevumiem ir ceļu satiksmes noteikumu ievērošanas uzraudzība, konkrētāk – ātruma kontrole.

Rīgas pašvaldības policija (RPP) drīzumā iepazīstinās ar plānu satiksmē iekļaut netrafarētas RPP automašīnas, kuras uzraudzīs, vai Rīgas ielās tiek ievērots atļautais braukšanas ātrums, TV24 raidījumā “Ziņu TOP. Rīga runā” atklāja Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola (“Kods Rīgai”).

“Jau ilgāku laiku RPP strādā ar sarkano gaismu un braukšanu pa sabiedriskā transporta joslām kontroli, bet nesenāka novitāte no mums piešķirtajām tiesībām ir kontrolēt arī ātrumu. Ļoti daudzi iedzīvotāji norāda pašvaldībai, ka šie ātruma ierobežojumi nereti tiek bezkaunīgi pārkāpti. Mums nav resursu, lai fiziski noliktu cilvēkus uz ielu krustojumiem un stādinātu automašīnas, mēs arī izmantosim tehniskos līdzekļus, līdzīgi kā to dara Valsts policija (VP) ar fotoradariem. To, ko esam ieplānojuši, ir aprīkot netrafarētus RPP auto ar ierīcēm, kas kontrolē ātrumu,” atklāj Rīgas vicemēre.

Plašāk par šo projektu plānots sabiedrību informēt nākamnedēļ, kad arī atklās, no kura laika Rīgas ielās darbu sāks netrafarētie pašvaldības policijas automobiļi. Lai nepieļautu situāciju, ka par vienu pārkāpumu šoferis saņem divus sodus - gan no VP, gan RPP ātruma radariem - vietās, kur jau izvietoti VP stacionārie fotoradari, RPP ar radariem aprīkotās automašīnas nedarbosies - šajās zonās ātruma fiksēšanas sistēmas RPP automašīnās atslēgsies.

Uzzini aktuālo galvaspilsētā un iztaujā Rīgas domes pārstāvjus katru ceturtdienu plkst. 16:30 TV24 raidījumā “Ziņu TOP. Rīgā runā”! Raidījums tapis sadarbībā ar Rīgas domi!

Latvijā

Valdība pirmdien apstiprināja Latvijas Fiskāli strukturālo plānu (FSP) 2025.-2028.gadam, kurā pausta apņemšanās nodrošināt vispārējās valdības budžeta deficīta pieauguma pārtraukšanu, ievērot valsts finansēto primāro izdevumu maksimālo pieaugumu, un valsts parāda pieauguma ierobežošanu.

Svarīgākais